Inovācijas ienāk uz palikšanu

2017 European Innovation Scoreboard 2017 - Latvija ir dumjāka par Turciju un Serbiju. Vot tā!

Bet vispār ir jābrīnās par Dienas redakciju, kas šādu rakstu laida cauri. Viena žurnāliste aizbrauc pastaigāt pa Igaunijas muzejiem un no saviem piedzīvojumiem novērtē valsts inovāciju līmeni. Vai tad nevarēja vismaz ProInno Europe vai Davosas WEF inovāciju indeksus un to šķēlumus aplūkot, vai nevarēja aplūkot kapitālieguldījumu sadalījumu katrā no valstīm. Vai tiešām nav citu rādītāju. Kas tā ir par "žurnālistiku" un kas tas ir par "laikrakstu", kas kaut ko tādu atļaujas drukāt zem sava zīmola. Un kas tie par "lasītājiem", kuri ir gatavi maksāt naudu par šo bezjēdzību un kas ir tie reklāmdevēji, kuriem nav kauns likt savus zīmolus blakus šai nejēdzībai??? Galīgi nesaprotu.

Vispār šis raksts ir nonsens. Tā vietā, lai eksakti aplūkotu to, cik lieli ir pasaules vadošo korporāciju R&D budžeti un kāds ir universitāšu pienesums, šeit tiek proponēts, ka jauninājumi rodas ne nekā. Jā, daži rodas, bet tie nav patentējami, tos konkurenti var viegli replicēt un beigās jēga ir vien uz dažiem mēnešiem. Izskatās, ka Diena atbalsta primitīvos uzņēmumus un Latvijas debilizāciju, ja top šāda satura raksti. Pretīgi. Noteikti nav vērts par kaut ko tādu maksāt naudu!

Protams, protams, dažas inovācijas var būt arī primitīvas. Taču, būsim godīgi, lielākā daļa inovāciju prasa izglītību, prasa pieredzi, prasa brīvus resursus eksperimentiem, prasa radošumu. Un tikai labklājības sabiedrībā, kurā labklājība ir pieejama VISIEM, ir iespējamas inovācijas attīstīto valstu mērogā. Tikai labklājības sabiedrībā universitātēm ir pietiekoša cilvēkresursu bāze, lai varētu inovēt. Nabadzīgās un nevienlīdzīgās valstīs inovācijas nozīmīgā apmērā nevar būt, tādās valstīs dominē primitīvie biznesi. Latvijai nav vajadzīga debilizācija, kuru propogandē primitīvu, maza mēroga inovāciju aizstāvji.