Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.
Trešā lielākā Eiropā
Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.
Latvijas zemes dzīlēm piemīt unikāla ģeoloģiska struktūra - aptuveni 700 metru dziļumā ir porains smilšakmens slānis ar labām kolektorīpašībām, kas pārklāts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem, tāpēc dabasgāzi pazemes krātuvē iespējams uzglabāt gan droši, gan efektīvi. Līdzīgas ģeoloģiskas struktūras konstatētas vēl desmitiem citās vietās Latvijā. Ja tajās visās veidotu dabasgāzes krātuves, to kopējā kapacitāte sasniegtu vismaz 50 miljardus kubikmetru. Tie būtu aptuveni 10% no Eiropas Savienības (ES) gada patēriņa un aptuveni tikpat, cik ir kopējā krātuvju kapacitāte visā ES. "Būvēt vēl vienu gāzes krātuvi Latvijā nav vajadzības, jo esošā pilnībā nodrošina reģiona vajadzības un to var paplašināt. Gāzes krātuvju tipi atšķiras. Inčukalna PGK ir trešā lielākā šāda tipa pazemes gāzes krātuve Eiropā, bet lielākas atrodas Krievijā un Francijā," stāsta Latvijas gāzes sabiedrisko attiecību speciālists Vinsents Makaris.
Apkures sezonā Inčukalna krātuve ar dabasgāzi Latviju nodrošina pilnībā, šī resursa piegāde ir stabila un nav atkarīga no pieprasījuma citās valstīs. "Šajā ziņā esam unikāli, jo ar dabasgāzi varam sevi nodrošināt simtprocentīgi, lai arī mums nav dabasgāzes ieguves lauku," uzsver Makaris. Kopējā Inčukalna PGK kapacitāte ir 4,45 miljardi kubikmetru, no kuriem 2,30 miljardi kubikmetru - aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze. Pieaugot dabasgāzes patēriņam reģionā, krātuves kapacitāti iespējams palielināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes.
"No tehniskā viedokļa krātuve funkcionē ļoti efektīvi, ievērojot proporciju starp bufergāzi un aktīvo gāzi, gāzes iesūknēšanai nepieciešamās enerģijas daudzumu un citus parametrus, līdz ar to mums ir zemākie gāzes uzglabāšanas tarifi Eiropā," stāsta Makaris un turpina: "Esam jau sagatavojuši projektu par aktīvās dabasgāzes apjoma palielināšanu 2025. gadā līdz 2,8 miljardiem kubikmetru. Par Inčukalna paplašināšanu esam iesnieguši priekšlikumu Eiropas Komisijai, taču jāņem vērā, ka pēdējos gados reģionā dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc gāzes krātuvi paplašināsim tikai tad, ja konkrētu vēlmi izteiks citas kaimiņvalstis. Iepriekš interesi ir izrādījusi, piemēram, Somija, un šai sadarbībā saredzam potenciālu."
Ideāla pazemes struktūra
XX gadsimta 50. gados ģeologi izpētīja, ka visai plašā teritorijā - cauri visai Baltijai līdz pat Krievijai - dažādā dziļumā stiepjas poraina smilšakmens slānis jeb plasts, kurā varētu atrasties dabasgāze vai nafta. Veicot kontroles urbumus un izveidojot precīzas ģeoloģiskās kartes, tika noskaidrots, ka šajā iezī neatrodas ne dabasgāze, ne nafta, bet tas viscaur ir piesūcies ar gruntsūdeņiem. Inčukalna apkaimē 700 metru dziļumā esošais smilšakmens slānis veido tādu kā cepuri, ko no abām pusēm ieskauj mālainu, gāzi necaurlaidīgu iežu slāņi.†Lai gan porainais smilšakmens atrodams visnotaļ plašā teritorijā, tomēr krātuvēm piemērotas ģeoloģiskas struktūras ir tieši Latvijā.
Krātuves optimālais ierīkošanas dziļums ir 700 līdz 800 metru. Igaunijā krātuvei atbilstošie pazemes slāņi atrodas apmēram 300 metru dziļumā, tas ir par seklu, lai lielā gāzes spiediena dēļ krātuve būtu droša. Savukārt Lietuvā un Krievijas teritorijā potenciālas krātuves nāktos veidot 2200 līdz 3000 metru zem zemes. Tik dziļi krātuves ierīkošana nav ekonomiski izdevīga, jo dabasgāzes iesūknēšanai nepieciešams lielāks spiediens, tāpēc jāpatērē vairāk enerģijas.
60. gados Padomju Savienībā tika realizēta plaša vissavienības gazifikācijas programma un aktuāls kļuva jautājums par gāzes krātuvju izbūvi, lai vasarās, kad maģistrālo gāzesvadu noslodze sarūk, krātuvēs varētu iesūknēt ziemai nepieciešamo dabasgāzes apjomu. 1962. gadā tika sākti zinātniski pētnieciskie darbi par iespējām izbūvēt šādu krātuvi Inčukalnā, un jau pēc četriem gadiem sākās celtniecības darbi. Būvdarbus pabeidza 1968. gadā, bet nākamā gada vasarā krātuvē iesūknēja 92 miljonus kubikmetru dabasgāzes no Ukrainas. Krātuves nozīme ievērojami palielinājās 1972. gadā, kad tika pabeigta maģistrālā gāzesvada būvniecība, kas savieno Latviju un Rietumsibīriju.
Ekonomiski un droši
Latvijā lielākie dabasgāzes patērētāji ir Latvenergo, Rīgas un Daugavpils siltumtīkli. "Ja salīdzinām dabasgāzes patēriņu Latvijā un Baltijas valstīs, vislielākais tas ir Lietuvā - aptuveni trīs miljardi kubikmetru gadā. Latvijā pērn tika patērēti 1,3 miljardi, bet Igaunijā - tikai 540 miljoni kubikmetru gadā. Savukārt Somijā patērē līdz pieciem miljardiem kubikmetru gadā. Latvijā lielākoties dabasgāze tiek izmantota apkurei, tāpēc tās patēriņš vasarā un ziemā var atšķirties līdz pat piecām reizēm," norāda Makaris.
Ir divi veidi, kā nodrošināt gāzes patēriņu pīķa laikā. Viens ir izbūvēt apjomīgus gāzesvadus līdz 600 kilometru attālajam maģistrālajam Krievijas-Eiropas pieslēgumam, taču gāzesvadu maksimālā jauda tiks izmantota vien dažas dienas vai nedēļas gadā. Otrs - patērētāju tuvumā uzbūvēt krātuvi, kurā dabasgāzi iesūknēt vasarā un uzglabāt ziemai. Šis ir ekonomiski izdevīgāks, turklāt no vides un iespējamo risku viedokļa drošāks risinājums. Inčukalna PGK jau kopš tās atklāšanas dabasgāze tiek iesūknēta tikai vasarā un uzkrāta, lai ziemā resurss būtu neatkarīgs no maģistrālā gāzesvada. Ziemā daļa dabasgāzes tiek padota atpakaļ uz Krieviju, un atsevišķās sezonās pilnībā tiek nodrošināts arī Igaunijas patēriņš.
Dabasgāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu Inčukalna krātuvē nodrošina virszemes un apakšzemes tehnoloģiskās iekārtas. Pirms dabasgāze nonāk pazemē, to attīra no nevēlamajiem piemaisījumiem - cietvielām un eļļas. Tad tiek nomērīts iesūknējamā kurināmā apjoms un dabasgāze nonāk kompresoru cehā, kur tās spiediens tiek paaugstināts tiktāl, lai dabasgāzi varētu nogādāt pazemē. Spiediena paaugstināšana norit trīs pakāpēs, jo šī procesa laikā dabasgāze sakarst. Starp saspiešanas pakāpēm kurināmais speciālās dzesēšanas ierīcēs tiek atdzesēts līdz apkārtējās vides temperatūrai un novadīts trīs savākšanas punktos. Tur gāze tiek sadalīta vairākās mazākās plūsmās uz atsevišķiem urbumiem un tālāk pa caurulēm plūst cauri mālainajiem iežiem, līdz nonāk porainajā smilšakmenī.
"Cilvēkiem ar Inčukalna krātuvi saistās daudz aplamu pieņēmumu un rodas nepamatotas bailes. Piemēram, ka pazemē ir tukšumi, kuros iesūknē gāzi, līdz ar to pastāv sabrukšanas vai sprādzienbīstamības risks. Taču tāda riska nav, jo dabasgāze tiek iesūknēta smilšakmenī, izspiežot pazemes ūdeni, un pazemē nav skābekļa," paskaidro Makaris.
Rudenī un ziemā, kad nepieciešams dabasgāzi izsūknēt no pazemes krātuves, tiek atgriezti krāni un lielā spiediena dēļ kurināmais pats plūst augšup pa urbumiem. Virszemē dabasgāze ieplūst savākšanas punktos, tiek samazināts tās spiediens, bet pēc tam dabasgāze nonāk žāvēšanas un filtrēšanas iekārtās, kur tiek atbrīvota no pazemes mitruma un piemaisījumiem. Beigās tiek noteikts izsūknētās dabasgāzes daudzums un tā nonāk maģistrālajā gāzesvadā, sākot ceļu pie patērētājiem.
Iegulda modernizācijā
Inčukalnā regulāri tiek veikti pētījumi par ekoloģisko stāvokli gāzes krātuvē un tās apkārtnē. Galvenie pētījumi attiecas uz iespējamo dabasgāzes mijiedarbību ar dzeramo ūdeni. Zinātnieku atzinumi liecina - tā kā dzeramā ūdens slāņi atrodas krietni virs dabasgāzi saturošā plasta, dzeramais ūdens teritorijā atbilst pieņemtajām normām. Arī gaiss virs krātuves ir tīrs un atbilst pieņemtajām normām.
Lai nodrošinātu krātuves ilgtspējīgu un videi draudzīgu attīstību, lai mazinātu, piemēram, gāzes noplūdes risku un paaugstinātu krātuves fizisko drošību, Inčukalnā kopš 2002. gada norisinās apjomīgi rekonstrukcijas darbi. Ir ieviesta vides pārvaldes sistēma, kā arī darba aizsardzības sistēmas vadības standarts, kas apliecina, ka procesi krātuvē notiek pēc Eiropas labākās prakses. "Lai samazinātu potenciālo katastrofu iespējamību, nepārtraukti veicam modernizācijas pasākumus, vadības un drošības sistēmas pilnveidošanu. Tiek veikta tehnoloģisko procesu un tehnoloģiskā aprīkojuma uzraudzība, tā tehniskā stāvokļa diagnosticēšana. Eiropas Komisijā ir pieteikts ES kopējās nozīmes projekts par Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizāciju un paplašināšanu," stāsta Makaris.
Modernizācija sākta jau pērn, un līdz 2022. gadam paredz 90 urbumu, savākšanas punktu un kompresoru rekonstrukciju, jauna kompresora uzstādīšanu un citus darbus. "Citviet Eiropā, būvējot pazemes krātuves, tajās uzbūvē uz pusi mazāk urbumu nekā Inčukalnā. Mūsu krātuvē kopumā ir 180 urbumu, puse no tiem ir darba, puse - novērošanas urbumi. Padomju laika tehnoloģijas jau ir novecojušas, tāpēc kompleksajā modernizācijas plānā urbumu rekonstrukcija ir viena no prioritātēm," skaidro Makaris un turpina, "visi urbumi, kuriem bija augstākie riski un noplūdes, jau ir rekonstruēti - tajos iebūvēti drošības vārsti, kas teorētiski iespējamās avārijas gadījumā urbumu noslēdz. Lielajam urbumu skaitam ir arī priekšrocības, jo tie ļauj gūt pilnīgāku priekšstatu par procesiem pazemē. Gāzes uzvedību zem zemes varam kontrolēt daudz labāk."
Arī gāzes savākšanas punkta rekonstrukcijas darbu mērķi ir paaugstināt iekārtu drošību un efektivitāti, samazināt enerģijas zudumus un ietekmi uz apkārtējo vidi, paaugstināt iekārtu ražību. Tiek lēsts, ka tādējādi dabasgāzes ieguves parametri pieaugs no 30 līdz 32 miljoniem kubikmetru dienā. "Neraugoties uz plānoto ražīguma pieaugumu saistībā ar jauna tehnoloģiska aprīkojuma ieviešanu ekspluatācijā, ietekmes uz vidi lielums nepieaugs un kļūs pat mazāks. Gāzes krātuves drošība tikai paaugstināsies," uzsver Makaris.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu