Iemesls ir galvenokārt pandēmijas globālais raksturs. Mainīgi ierobežojumi tajās jomās, kas saistītas ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, ir raksturīgi ne jau tikai Latvijai, bet gandrīz visai pasaulei.
Turklāt, lai arī mūsu valstī jau ir sākusies cīņa par iekļūšanu 14. Saeimā un politiskie spēki sāk cits citu vainot par pandēmijas laikā pieļautajām kļūdām, tomēr nav noliedzams, ka epidemioloģiskā situācija un ar to saistītie ierobežojumi strauji mainās arī daudzās citās valstīs, un tāpat arī tur politiķus kritizē gan stingrāku ierobežojumu prasītāji, gan ierobežojumu noliedzēji. Līdz ar to, aizbraucot no Latvijas, nav garantiju, ka mītnes valstī valdība neierobežos, piemēram, veikala darbību vai arī aiz veikala logiem neklaigās vakcinācijas pretinieki.
Tomēr saistībā ar pandēmiju un migrāciju ir jāņem vērā vēl kāds aspekts. Kopš 2020. gada pavasara gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji augušas iedzīvotāju digitālās prasmes, turklāt e-risinājumus ieviesuši pat tehnoloģiju jomā konservatīvi uzņēmumi un pret pārmaiņām skeptiski noskaņotas valsts iestādes.
Līdz ar to jēdziens "digitālie nomadi" vairs neraisa jautājumu: "Kas tie tādi?", bet lēmumu pieņēmēju līmenī jau tiek nopietni spriests par digitālo nomadu vīzām. Šāda vīza "paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Digitālo nomadu vīzu regulējums ir pieejams vairākās valstīs un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā. Vairākas valstis, to vidū Latvija, ir ceļā uz digitālo nomadu vīzu regulējuma izveidi", pagājušā gada rudenī skaidroja Iekšlietu ministrija.
Līdz ar to aizbraucēju profils mainās, un paralēli cilvēkiem, kuri pamet Latviju, lai ārvalstīs strādātu, piemēram, būvobjektā un tā tuvumā arī dzīvotu, parādās tādi aizbraucēji, kuri maina dzīvesvietu, bet nemaina darbu, jo darbs burtiskā nozīmē datorā ceļo līdzi no vienas valsts uz citu. Lai Latvija šajā migrācijas tendenču pārmaiņu brīdī būtu ieguvēja, svarīga ir kvalitatīva vide – no jaudīga interneta līdz tīrām ietvēm.
Aizbrauc mazāk. Vai tiešām?
Pandēmijas pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā, Latvija nav piedzīvojusi milzīga iedzīvotāju skaita aizbraukšanu. Pat tieši pretēji – aizbraucēju bijis mazāk nekā XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā. To atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati par migrāciju no 2011. līdz 2020. gadam. Dati par pagājušo gadu vēl jāgaida, tomēr kopumā secināms, ka atšķirībā no 2008.–2010. gada finanšu krīzes Covid-19 krīze, lai arī ir satricinājusi uzņēmējdarbības vidi un saasinājusi bezdarba riskus, neizraisa jaunu "lielo aizbraukšanu".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.