Līdz ar to valsts mēroga ceļakarte tam, kā Latvijai neatpalikt no abām Baltijas kaimiņzemēm, pastāv vien fragmentu līmenī.Lietuvas iedzīvotāju skaits sarucis par 17,8%, Igaunijas – par 1,9%. Vidēji ES iedzīvotāju skaits kāpis par 4,8%, bet rekordiste ir Īrija, kur iedzīvotāju skaits XXI gadsimtā audzis par 41,5%. "«Īrijā iedzīvotāju skaits pieauga no 3,8 miljoniem līdz 5,3 miljoniem," skaidro J. Hermanis.
Ņemot vērā to, ka dzimstība ir samērā zema visā ES un nepastāv ļoti radikālas atšķirības starp dalībvalstīm, eksperta aprēķini liek domāt galvenokārt par iedzīvotāju pārvietošanās tendencēm.
Protams, ieceļotāju ierašanās vien negarantē to, ka valstī attīstās tautsaimniecība, pieaug turība, uzlabojas sociālā vide un pastiprinās drošība. Ikvienam, kurš seko līdzi globālajiem procesiem, ir zināms, ka gan Rietumeiropa, gan Ziemeļvalstis, gan kopumā ES ir atteikušās no ilūzijām, ka vajag uzņemt pēc iespējas vairāk atbraucēju. Ilūziju vietā nāk pragmatiska pārliecība, ka ir vajadzīgi tādi ieceļotāji, kuri stiprina ekonomiku un ir gatavi integrēties, nevis tādi, kuri pasliktina kriminogēno situāciju un rada politisko nestabilitāti.
Tomēr to, ka Latvijā iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir procentuāli samazinājies vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, mūsu valsts politiķiem bez ievērības atstāt nevajadzētu. Diemžēl politiskie spēki ar pievēršanos ekonomiskiem un sociāliem tematiem īpaši neaizraujas. Viena no valdošās koalīcijas partijām – Progresīvie – sevi ir pozicionējusi kā centriski kreisu, tomēr ir koncentrējusies galvenokārt uz ģimenes jēdziena paplašināšanu un iesaistīšanos virtuālajos kultūrkaros, nevis uz labklājības tēmām. Teorētiski kreisajiem diskusijā par darbnespējas lapu apmaksu vajadzētu runāt darba ņēmēju vārdā. No kreisa politiskā spēka varētu gaidīt arī iestāšanos par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un cīņu pret jebkādu nodokļu kāpumu. Bet vai tā notiek?
Pievēršanos sabiedrības labklājībai nedemonstrē arī abi pārējie, valdību veidojošie politiskie spēki, taču no tiem tiek mazāk gaidīts. Jau sen ir zināms, ka Jaunās Vienotības uzmanības lokā ir ierēdniecība un kopumā tā sabiedrības daļa, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta, savukārt ZZS elektorāts galvenokārt meklējams Latvijas reģionos un lielākoties lauku iedzīvotāju vidū.
Līdz ar to valsts mēroga ceļakarte tam, kā Latvijai neatpalikt no abām Baltijas kaimiņzemēm, pastāv vien fragmentu līmenī.