Proti, jau jaunās valdības veidošanas gaitā, pirmšķietami politisku mērķu vadīti, politiķi naski izveidoja ministru biedru institūciju, to argumentējot ar potenciālu nepieciešamību atsevišķos gadījumos tieši biedram uzticēt kaut kādu svarīgu, starpinstitūciju līmenī risināmu jautājumu koordinēšanu un sazin vēl kādas funkcijas.
Taču valdības sēdē prezidents jau atkal atgriezās pie savas iepriekš izvirzītās idejas par Valsts padomes izveidošanas nepieciešamību. Šajā sakarā arī dzirdēta doma, ka šī institūcija tad nu tagad rūpīgi un vispusīgi analizēšot dažādus normatīvos aktus pirms pieņemšanas valdībā un parlamentā un demonstrēšot vēl virkni "pārdabisku" spēju.
Un te nu rodas likumsakarīgs jautājums – tādā gadījumā ar ko īsti nodarbojas Valsts kanceleja, ministriju ierēdņi, Fiskālās disciplīnas padome, Latvijas Banka, transformējamais Pārresoru koordinācijas centrs un vēl virkne līdzīgu veidojumu? Ja jau mums te tagad vajag vēl vienu birokrātu struktūru (neskaitot ministru biedrus), tad varbūt vispirms parevidējam jau esošos?
Un vēl viena nianse – ja jau politiķi atzīst, ka ar esošajiem "valsts kantoriem" nepietiek kvalitātes nodrošināšanai, kādēļ līdz šim un – kā stāsta uzņēmēji – arī tagad tiek zināmā mērā ignorēti brīvprātīgie konsultanti? Te es domāju LTRK, LDDK, arodbiedrības, zinātniekus un citas nevalstiskās organizācijas. Turklāt – mums taču ir Tautsaimniecības padome un Trīspusējās sadarbības padome, kurās līdzdarbojas jau minētie sociālie partneri (taču, cik dzirdētas atsauksmes, nereti ierēdniecība un politiķi formāli noklausās partneru idejas, iebildumus, brīdinājumus par dažādiem jautājumiem, bet tāpat izdara pa savam). Nav izprotams, kas politiķiem tā ir par slimību nemitīgi gudrot jaunas un jaunas struktūras, kuru algošanai būtībā tiek dedzināta nodokļu maksātāju nauda, bet pievienotā vērtība no šīm iestādēm ir teju nekāda.
Šķiet, kamēr šī birokratizēšanās slimība nepametīs valsts pārvaldi, tikmēr arī ne tikai nepanāksim kaimiņus, bet atpaliksim vēl vairāk. Ne jau valsts kantoru skaits nodrošina attīstību, bet mērķtiecīga plānošana un rīcība. Žēl, ka politiķi ir citādās domās.