Bankas sabrukuma mācība

Tas, ka bankai pienāk beigas, mūsu valstī nav nekas unikāls – jāatceras, piemēram, Krājbanka un vēl vairākas citas bankas, kuras baudīja sabiedrības uzticēšanos un kuru darbība aprāvās tik pēkšņi, ka daudziem pirmā reakcija bija "nevar būt!". (Turklāt arī citās valstīs bankas ir piedzīvojušas krahu, un to derētu godīgi atzīt apgalvojuma "Latvijā viss ir sliktāk nekā citur!" skandinātājiem.) 

Protams, PNB bankas reputācija jau ilgu laiku bija visai diskutabla, bet ir arī jāapzinās, ka nav tādas bankas, par kuru būtu nesatricināma pārliecība, ka šo banku nekad nepiemeklēs problēmas. Galu galā tieši tāpēc, ka banku sabrukumi ir daudzu valstu problēma, Eiropas Savienībā ir ieviests normatīvais regulējums par garantētajiem noguldījumiem.

Nesen opozīcijas politiķis Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) sociālajā medijā Facebook kritizēja premjerministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) teikto, ka "lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā". Dombrovskis arī pauda žēlumu pret PNB bankas klientiem. Līdzpārdzīvošana nenoliedzami ir vietā, tomēr vērts atcerēties, ka tieši Vjačeslavs Dombrovskis, kurš reiz bija ar Reformu partiju saistīts ekonomikas ministrs Vienotības politiķes Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā, savulaik pauda aicinājumu diversificēt riskus. 

Tieši uz risku diversificēšanu banku klientus psiholoģiski virza PNB bankas darbības gals, kas ne tikai turīgajiem noguldītājiem liks apzināties to, ka vienā bankā nevajadzētu glabāt vairāk par garantēto noguldījumu summu, bet arī cilvēkiem ar pieticīgiem ienākumiem liks domāt par to, ka nepieciešami konti divās bankās, nevis tikai vienā. 

Turklāt PNB bankas bēdīgais stāsts varētu pieklusināt uzstājīgos aicinājumus pāriet tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem. Protams, cilvēki mēdz zaudēt arī uzkrājumus skaidrā naudā, un ir dzirdēts par gadījumiem, kad krājkases cūciņu iznīcina dabas stihija, piesavinās zagļi vai pazudina naudas īpašnieka nevērība, taču ir vērts rūpēties par to, lai nenonāktu tādā situācijā, kad jājūtas kā bezpalīdzīgam upurim, kam makā palikuši vien daži eiro, bet pārējā nauda atrodas bankā, kuras darbība apturēta, un garantēto noguldījumu izmaksa vēl jāgaida.