Vairākums – 76% – iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai kļūšana par ES dalībvalsti ir bijusi izdevīga, atklāj šogad veiktā Eirobarometra aptauja.
Mūsu valsts dalība ES daudziem asociējas ar ērtāku ceļošanu un ar to, ka ienākumus un izdevumus rēķinām eiro, nevis latos. Te jāatgādina, ka Latvija pievienojās Šengenas zonai 2007. gadā un ieviesa eiro 2014. gadā. Nav noliedzams arī tas, ka ES projektu nauda ir sekmējusi vides sakārtošanu un modernizēšanu, un tas ir redzams gan lielākās, gan mazākās apdzīvotajās vietās visā Latvijā (un citur Eiropā). Protams, ES daudzkārt ir parādījusi, ka nav ideāla. 2020. gada pavasarī, kad sākās Covid-19 pandēmija, pietrūka dalībvalstu saskaņotas rīcības ierobežojumu ieviešanā un līdz ar to bija vērojams haoss. Uz klimata pārmaiņu mazināšanu vērstais Eiropas zaļais kurss ir nesis gan noderīgas inovācijas, gan savdabīgus pārspīlējumus un patlaban tiek vērtēts pretrunīgi.
ES ir arī likusi brīnīties par birokrātisko slogu. Te jāatceras kuriozās situācijas drīz pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā 2018. gadā, kad pat cilvēku vārdi un uzvārdi dažviet tika uztverti kā slēpjami dati, par vecumu un fotoattēlu nemaz nerunājot.
Jāpiemin arī tas, ka ES statistikas biroja Eurostat pētījumos Latvija uz citu dalībvalstu fona neizskatās pēc veiksminieces, it īpaši tajos gadījumos, kad ir apkopotas sabiedrības finansiālo situāciju raksturojošās ziņas. Mūsu valstī joprojām liela iedzīvotāju daļa balansē uz nabadzības robežas, vidusslānis aizvien vēl ir trausls, bet finansiālā nevienlīdzība jūtama visai spēcīgi.
Kopš 2004. gada 1. maija ir noiets garš ceļš, kurā zaudētas ilūzijas par ātru un vispārēju Latvijas sabiedrības turības pieaugumu. Ir zaudētas ilūzijas arī par to, ka mūsu valsts aktualitātes Briselē un Strasbūrā tiek uztvertas kā visas ES prioritātes. Mēs arī esam sapratuši, ka ne visi lēmumi, kas tiek pieņemti ES institūcijās, mums šķiet loģiski. Taču savulaik izdarītā izvēle pievienoties ES neapšaubāmi ir ļāvusi latviešu nācijas identitātei attīstīties vienotā ritmā ar eiropeisko identitāti un mūsu valstij neiestigt pa vidu starp Austrumiem un Rietumiem. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā mums nežēlīgā veidā ir parādījis, cik naidīga pasaule atrodas aiz Latvijas austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī ES austrumu robeža.
Savukārt tas, kādu Latvijas tēlu Eiropas Parlamentā veidos 8. jūnijā ievēlētie deviņi deputāti, ir atkarīgs no mūsu, t. i., vēlētāju, politiskās izvēles.