Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Bez infrastruktūras neiztikt

Nesen uzvirmojusī diskusija par to, kurp Latviju ved iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, mudina ielūkoties datos par iekšzemes kopproduktu (IKP), ko nesen publiskoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Šie dati gan attiecas uz 2021. gadu, un jaunāki dati vēl jāgaida, bet vispārējo tendenci tie parāda.

Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bijis Rīgā (28,9 tūkstoši eiro), bet vismazākais – Latgalē (8,8 tūkstoši eiro). Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 13,9 tūkstoši, Kurzemē – 13,2 tūkstoši, Vidzemē – 12,8 tūkstoši un Zemgalē – 12 tūkstoši eiro. 

Valstspilsētu vidū otrs augstākais IKP pēc Rīgas bijis Valmierai, bet novadu vidū finansiāli iespaidīgi rādītāji fiksēti Pierīgas novados. Ir arī aprēķināts, ka 52,9% no Latvijas IKP nodrošinājusi mūsu galvaspilsēta, sekojusi Pierīga (15,9%), Kurzeme (9,3%), Zemgale (8,1%), Vidzeme (7%) un Latgale (6,6%). CSP arī uzsver, ka "produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē". Patīk vai nepatīk, bet ekonomiskā dinamika koncentrējas galvaspilsētā un tās tuvumā, kā arī tajās pašvaldībās, kurās ir attīstīta uzņēmējdarbība. Līdz ar to, ja vērtē vien finansiālā aspektā, tad par urbanizāciju nevajadzētu satraukties. Mūsu valsts ekonomikai tā nāk vien par labu. 

Ja paralēli statistikas datu pētīšanai ieklausās cilvēku pieredzes stāstos, tad bieži dzirdētie argumenti, kas pamudinājuši pārcelties no laukiem uz pilsētu, ir plašākas izglītības un darba iespējas, kā arī vienkāršāka veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamība. Taču vienlaikus ir gadījumi, kad cilvēki (viņu vidū arī ģimenes ar bērniem) ir mērķtiecīgi izvēlējušies pārcelties no Rīgas vai citas pilsētas uz laukiem, jo ir vēlējušies mierīgāku gaisotni un iespēju veidot vidi paši pēc savas gaumes. Šādu lēmumu realizēt ir palīdzējis tas, ka Covid-19 pandēmijas gados par normu ir kļuvis attālināts darbs. Turklāt interneta plašā pieejamība ne vien ļauj attālināti strādāt visdažādākajās specialitātēs, bet arī virtuāli atrisināt daudzus ikdienas jautājumus. 

Savukārt kā lielāko problēmu "laucinieki pēc pašu izvēles" nereti min nepilnības ar pārvietošanos saistītajā infrastruktūrā (sākot no autoceļu kvalitātes līdz pārvadājumu risinājumiem), kas it īpaši saasinās ziemā. 

Ja mūsu sabiedrība vēlas, lai laukos būtu iedzīvotāji, tad gan valsts un pašvaldību līmeņa politiķiem, gan dažādu servisu nodrošinātājiem vajadzētu izprast šo laiku cilvēku prioritātes. Stabils elektrības pieslēgums un internets mūsdienās ir svarīgāks par bankomātu, izbraucams ceļš – vairāk vajadzīgs nekā izklaides pasākums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē