Indriksone (NA) mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: "Esam raduši risinājumu publiskot uzņēmēju sarakstu, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija [Centrālās statistikas pārvaldes – Red.] tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī". CSP sarakstu publiskoja un vēlāk to aktualizēja. LETA, atsaucoties uz CSP, vēsta, ka šovasar uz Krieviju un Baltkrieviju produkciju eksportē 168 uzņēmumi.
Savu nostāju sociālajos tīklos izteica arī dažādu nozaru pārstāvji. Uzņēmums Dobeles dzirnavnieks pauda, ka "nekāda veida sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju kategoriski nav iespējama". Grāmatu izdevniecības Liels un mazs vadītāja Alīse Nīgale paziņoja, ka šī izdevniecība un "tās autori licences Krievijas izdevējiem ir atteikuši. Katram pašam sava sirdsapziņa". Informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmējs Normunds Bergs norādīja, ka "SAF 20 gadus ir strādājis Krievijas tirgū, bet pārtrauca visu biznesu 2022. gadā, nākamajā dienā pēc krievu iebrukuma Ukrainā [..] Darbiem jābūt turpat, kur mutei". Sociālajos tīklos ir izskanējis viedoklis, ka publiskot vajag arī tos uzņēmumus, kuri joprojām produkciju no Krievijas un Baltkrievijas importē.
Ir vērts atgādināt, ka 2022. gada novembrī pat politkorekti piesardzīgais Eiropas Parlaments pasludināja Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu. Līdz ar to ārējā tirdzniecība ar Krieviju var tikt klasificēta kā sadarbība ar terorisma atbalstītāju.
Jāteic, ka uzņēmējs var sadarboties ar citu uzņēmēju, kura uzskati, personība vai biznesa modelis viņam nepatīk. Prasme pārvarēt nepatiku ir nepieciešama jebkurā profesionālajā vidē, bet ir visai diskutabli izvēlēties tādu sadarbības partneri, kas savas ietekmes paplašināšanu īsteno ar brutālām metodēm.
Bieži kā pretarguments tiek minēts tas, ka nav ideālu sadarbības partneru (valstu). Taču ir milzums valstu, kas nav rīkojušās tā, kā Krievija, kura ir iebrukusi citā valstī – Ukrainā.
Iespējams, mūsu Ekonomikas ministrijai un nākamajai valdībai vajag domāt par atbalsta programmu tiem uzņēmumiem, kuri vēlas pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, bet kuriem specifisku nianšu dēļ nav viegli atrast jaunus eksporta tirgus vai jaunas nišas importam. Ja vērtē no Latvijas pilsoņu viedokļa, tad nav tāda mūsu austrumu kaimiņzemju importa, kas būtu neaizstājams, un nav nekā tāda, kā dēļ būtu jāorientējas uz šo austrumu kaimiņzemju tirgiem.