Tomēr uz draudīgām situācijām jāskatās plašāk, jo tās var būt saistītas ne tikai ar privāto dzīvi, bet arī ar profesionālo darbību, uzskatiem un citiem aspektiem. Turklāt tā nav tikai mūsu valsts problēma. Piemēram, Eiropas Parlaments nesen izsludināja pieteikšanos Dafnes Karuanas Galicijas balvai žurnālistikā. Jāatgādina, ka Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, kura pētīja korupciju un citas nelikumības. Žurnālisti mēģināja iebiedēt, viņai tika izteikti draudi, un 2017. gada oktobrī viņa tika nogalināta.
Principā neviens nav pasargāts no tādas situācijas, kad izjūt apdraudējumu, kas izriet no kāda konflikta vai viedokļu atšķirībām. Īpaši aktuāli šādi riski kļuvuši pēdējos trijos gados, jo šajā laikā apstākļi ir ļoti nemierīgi: 2020. gada martā sākās Covid-19 pandēmija, bet 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Latvijā labi zināma ārste ir publiski stāstījusi, ka izjutusi vakcinācijas pretinieku radītu apdraudējumu. Cilvēki, kuri neslēpti pauduši atbalstu Ukrainai, ir sastapušies ar Kremļa politikas fanu un tās krievu kopienas daļas, kam piemīt okupantu domāšana, naidīgumu.
Taču mūsu valsts iedzīvotājiem īsti nav, pie kā vērsties tajā brīdī, kad ir aizdomas par apdraudējumu, bet vēl nav piefiksēta tāda rīcība, par kuru personu varētu saukt pie atbildības. Neapšaubāmi ir arī tādi indivīdi, kuri apdraudējumu saskata ik uz soļa un reizēm bez iemesla, tādēļ ir saprotams, ka likumsargi nevar reaģēt uz vēstījumu par naidīgumu, kas nav izpaudies nekādā rīcībā un varbūt pastāv tikai šķietami apdraudētā cilvēka iedomās. Taču, ja draudi ir izteikti vārdos vai arī rakstveidā pausti sociālajos tīklos, īsziņās, e-vēstulēs un tamlīdzīgi, situācija ir nopietnāka, un šādā situācijā draudus saņēmušajai personai ir tiesības uz aizsardzību. Protams, var konsultēties ar juristu, bet jurists, visticamāk, ieteiks apkopot informāciju par draudu izpausmēm – ierakstīt sarunas un saglabāt īsziņas, kurās ietverti draudi, respektīvi, sagatavot materiālus, ko pievienot iesniegumam policijai. Ja uzbrukuma riski liekas ļoti reāli, var algot apsardzi. Taču juristu un apsargu pakalpojumi nav lēti un līdz ar to nav pieejami visiem iedzīvotājiem.
Nebūtu gan taisnīgi apgalvot, ka Latvijā vispār nav bezmaksas juridisko konsultāciju, taču tām noteikti derētu plašāka popularizēšana.