Daži soļi cīņā ar nabadzību

Tāpēc ar zināmām cerībām varam raudzīties uz valdības ierosmi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 350 eiro algām vai lielāku neapliekamo minimumu pensijām. Tāpat iespējamais minimālās algas kāpums, iespējams, pat vairāk nekā par 10% būs zināms atspaids gan ekonomikai, gan galu galā arī valsts budžetam. Iedzīvotāju daļa, kura saņem vismazāk, ienākumu pieauguma gadījumā pērkot kaut ko vairāk ārpus pirmās nepieciešamības preču loka, var iztērēt procentuāli vairāk nekā bagātie iedzīvotāji.

Pieminēšanas vērta ir arī iecere samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Līdz šim Latvijā valdošās koalīcijas šādu priekšlikumu konsekventi noraidījušas, bažījoties par valsts budžeta izpildi.

Samazināts PVN pārtikai nav nekas jauns, daudzas attīstītās Eiropas valstis to praktizē, tādējādi pirmās nepieciešamības preces padarot pieejamākas.

Tad iedzīvotājiem, kuru materiālais stāvoklis nav sevišķi spožs, tiek radīta iespēja vairāk naudas atvēlēt vajadzībām, kuras saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumiem, tādējādi veicinot arī valsts ekonomikas aktivizēšanos. Protams, var izteikt minējumus, ka radušos situāciju izmantos tirgotāji, lai gūtu papildu peļņu. Diemžēl ar to jārēķinās. Tomēr laika gaitā konkurence visu noliks savās vietās un, ticamākais, pārtikas cenas Latvijā varētu pat samazināties. Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto faktu par zemo atalgojumu Latvijā, tieši mūsu valsts būtu tā, kurai zemāks PVN pārtikai veicinātu patērētāju aktivitātes pieaugumu, galu galā, visticamāk, pozitīvi ietekmējot valsts budžeta ieņēmumus un iedzīvotāju labklājības līmeni.