Ar komercbanku filiālēm reģionos ir gājis kā pa viļņiem – bija tādi laiki, kad daudzās mazpilsētās pamanāmākā ēka bija nevis pašvaldība vai kultūras nams, bet gan komercbankas filiāle, kas bija eiropeiski atjaunota, lepojās ar sakoptu fasādi, modernām durvīm un jauniem logu rāmjiem. Daudzi laucinieki brauca uz novada centru tieši tādēļ, lai apmeklētu banku. Savu piedāvājumu komercbankas popularizēja visai intensīvi, it īpaši, ja vienā teritorijā vēlējās darboties vairākas konkurentes.
Taču laiki mainījās. Gan dažu komercbanku individuālās grūtības, gan globālās pārmaiņas finanšu sektorā, gan interneta un moderno tehnoloģiju attīstība noteica to, ka daudzi pakalpojumi pārcēlās uz digitālo vidi. It īpaši jūtami šī tendence nostiprinājās Covid-19 pandēmijas gados, kad epidemioloģisko ierobežojumu ietekmē virtuālos risinājumus sāka izmantot arī tie cilvēki, kuri iepriekš tos nebija izvēlējušies.
Rezultātā no situācijas, kad mazpilsētās dominēja bankas, esam nonākuši pretējā situācijā – banku filiāļu trūkst. Ja 2013. gada beigās mūsu valstī bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietas, tad 2024. gada oktobrī – tikai 69, rāda Latvijas Bankas publiskotie dati. Finanšu nozares asociācija vēsta, ka ar filiāļu pieejamību nav apmierināti 34% iedzīvotāju, kā arī 12% uzņēmumu pārstāvju.
Latvijas Banka, paziņojot par jaunajiem noteikumiem, gan ir uzsvērusi kādu ļoti būtisku atziņu, kas ir aktuāla ne tikai finanšu sektorā, bet arī daudz plašāk: "Nenotiks atgriešanās pagātnē, kad katrā mazpilsētā piecas dienas nedēļā darbojās kādas komercbankas filiāle. Daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli un savus paradumus nemainīs, tāpēc ir jāmeklē racionāli risinājumi, kuri ir izstrādāti tieši mūsdienu situācijai."
Vārdus par to, ka "nenotiks atgriešanās pagātnē" un "iedzīvotāji savus paradumus nemainīs", vajadzētu novietot redzamā vietā gan par tautsaimniecību atbildīgajās ministrijās un citās valsts iestādēs, gan dažādu nozaru uzņēmumos. Cilvēki arī turpmāk strādās attālināti, studēs tālmācībā, iepirksies e-veikalos, izmantos internetu, lai sekotu aktualitātēm, un digitāli maksās rēķinus. Tas vienkārši ir jāpieņem.
Cits komercbanku reģionālās darbības aspekts gan ir saistīts ar iedzīvotāju skaita kritumu. Valsts mērogā būtu jādiskutē, kādai vajadzētu būt stratēģijai attiecībā uz nomaļām, nelielām apdzīvotajām vietām, kurās cilvēku vienkārši ir maz.