Nesen Latvijas Banka publiskoja bukletu Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā. Tajā dots padoms vienmēr mājās glabāt vismaz tik daudz skaidras naudas, cik nepieciešams vienas nedēļas tēriņiem. Ir rekomendēts arī noskaidrot, kur atrodas tie bankomāti, kuri apdraudējuma situācijā būs apgādāti ar skaidru naudu.
Ieteikums mājās glabāt skaidru naudu iezīmē pārmaiņas pēc Covid-19 pandēmijas gados īstenotās bezskaidras naudas norēķinu popularizēšanas, kas tika pamatota arī ar epidemioloģiskiem apsvērumiem. Te gan jāpiebilst, ka dažādās Eiropas valstīs pastāv atšķirīgas tradīcijas – Zviedrija jau pirms pandēmijas sāka mērķtiecīgi veidot bezskaidras naudas norēķinu vidi, savukārt Dienvideiropā banknotēm un monētām joprojām ir stabila niša maksājumu veikšanā. Mūsu valsts šajā aspektā nepārstāv ne vienu, ne otru galējību. Tomēr uz Latvijas Bankas aktualizēto situāciju ir vērts paraudzīties plašāk, apzinoties virtuālās vides riskus. 5. septembrī Rīgā un citur Latvijā vienam no mobilo sakaru operatoru Lielā Trijnieka radās problēmas ar pakalpojumu kvalitāti. Daudzi lietotāji norādīja, ka pazudis internets, un pavīdēja arī sūdzības, ka nav bijis iespējams sazvanīties. Tas, ka mobilo sakaru operators neizmantoja savas vietnes sociālajos tīklos, lai operatīvi izskaidrotu situāciju, ir pamatīgs akmens konkrētā uzņēmuma komunikācijas veidotāju lauciņā, bet tā vēl būtu mazākā bēda.
Lietotāji regulāri tiek mudināti rūpēties par savu drošību digitālajā vidē, bet viņiem nav zināms tas, cik nopietni par drošību rūpējas un cik aizsargāti pret kiberuzbrukumiem ir tehnoloģiju giganti, kuriem ir milzīgs klientu skaits. Mierīgos laikos lietotājiem par to arī nav jādomā, bet patlaban mēs dzīvojam ģeopolitiski riskantā situācijā. Aģentūra LETA pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju Cert.lv, vēstīja, ka "vairāki Krievijas atbalstīti haktīvistu grupējumi veic plaša mēroga kiberuzbrukumus pret iestādēm valsts, finanšu un veselības aprūpes sektorā". Portāls Manabalss.lv uz laiku apturēja parakstīšanās iespējas par iniciatīvām, un šis lēmums tika saistīts ar rūpēm par datu drošību.
Pašreizējie apstākļi prasa saprātīgu piesardzību gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī, apzinoties, ka mēs dzīvojam laikā, kad par kiberdrošību jādomā ne mazāk kā par fizisko drošību.