Dūklavu - arī kultūrai!

Tieši tas pats iepriekš bija lemts attiecībā uz lauksaimniecību, un arī iemesls bija tas pats – ilgstošo lietavu radītie plūdi. Labi, šoreiz nav runa par kompensāciju izmaksu no valsts budžeta, bet tomēr...

Patiesi nav žēl, ka no šāda lēmuma izrietošais saudzēšanas režīms tiek zemniekiem un mežu apsaimniekotājiem. Sliktāk, ka ir acīmredzama nevienlīdzība – kāda viena vai divas radnieciskas nozares tiek īpaši žēlotas un lutinātas, bet citas ne. Pat ceļinieki ar visu savu ekspremjerbērziņu biedrības priekšgalā nespēj ne tuvu tik daudz, cik panākuši lauksaimnieku un mežkopju interešu lobētāji. Bet tikpat smagi ārkārtas situācijas var skart arī citas jomas.

Ja Dziesmu un deju svētkos līst, skaidrs, ka būtu jāpiešķir kompensācijas. Par ciešanām un nodarītiem zaudējumiem. Gan materiāliem (samirkušas drēbes, nepieciešamība tērēties par saaukstēšanās zālēm, piemēram), gan morāliem. Un ne tikai dalībniekiem – arī skatītājiem.

Un nav jau teikts, ka lietus vien var radīt katastrofu. Ja valsti pārņem gripas epidēmija, jāizsludina forsmažors. Tāpat, ja visā valstī krītas skolēnu sekmju līmenis, piemēram, matemātikā.

Tagad siltās ziemas dēļ pamatīgus zaudējumus cieš ziemas sporta veidu infrastruktūras uzturētāji, savukārt lietainās, vēsās vasarās par dabas katastrofu žēloties un kaut kādu labvēlības režīmu no valsts prasīt ir pamats gan atspirdzinājumu ražotājiem, gan tūrisma industrijai. Kaut kas tāds kaut reizi dzirdēts? Nē taču! Varbūt tāpēc, ka nav pareizais ministrs nozares priekšgalā? Varbūt Dūklavu ir vērts iecelt arī par kultūras, izglītības un zinātnes ministru, veselības vai vēl kādas nozares ministru, kur nepieciešama īpašāka attieksme?

Citās jomās, ja kāda, pat ar dabas apstākļiem saistīta ķibele gadās – paši vainīgi. Ko izvēlējāties riskantu biznesa jomu vai nedrošus tirgus?

Atcerēsimies zivju konservu ražotāju (un ne tikai viņu), bēdīgo pieredzi pēc tam, kad tika ieviesti eksporta ierobežojumi uz Krieviju un būtiski kritās šīs kaimiņvalsts naudas vienības kurss.

Vien lauksaimniecībā un mežkopībā sliktus laika apstākļus mēdz pasludināt teju vai par nācijas apdraudējumu. Vēlreiz – lai jau viņiem tiek, taču, ja tikai viņiem, citiem ne, tas ir negodīgi. Jo sanāk, ka visi vienlīdzīgi, tikai viņi vienlīdzīgāki par citiem.