ES: par Ukrainu, pret Krieviju

Pirmais no tiem ir saistīts ar Ukrainas bēgļiem. Tiek uzskatīts, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis četrus miljonus. Turklāt pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, kurus Latvijā publiskojusi LETA, 90% bēgļu ir sievietes un bērni, jo vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem Ukrainu nedrīkst pamest un tiek iesaistīti savas valsts aizsardzībai (izņēmums var būt, piemēram, ārvalstu studenti).

EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (ECR/NA), kurš ievēlēts arī EP priekšsēdētāja vietnieka amatā, nesen notikušajā brīfingā uzsvēra, ka pusi no visiem Ukrainas bēgļiem jeb aptuveni divus miljonus uzņēmusi Polija un līdz ar to ES primāri ir jādomā par atbalstu šai dalībvalstij. Jāatgādina, ka ES un Polijai ir sarežģītas attiecības, kas ietekmē arī to, cik raiti rit naudas plūsma no Briseles uz Varšavu, taču patlaban izpratni par to, ka nepieciešama palīdzība tām dalībvalstīm, kas iesaistītas Ukrainas bēgļu uzņemšanā, paudusi arī Eiropas Komisija. Turklāt EP šīs nedēļas plenārsesijas darba kārtībā īpaši akcentēts temats par drošību bērniem, kuri bēg no kara Ukrainā. 

Otrs aktuālais aspekts ir Ukrainas virzība uz iestāšanos ES. EP Preses dienests vēsta, ka EP prezidente Roberta Metsola, nesen uzturoties Kijivā, Ukrainas parlamentam sacījusi: "Mēs esam kopā ar jums gan labos, gan grūtos laikos. Mēs nekad nepametīsim jūs." EP prezidentes retorika liecina, ka Ukraina tiek uzskatīta par savējo un simboliskais "dzelzs priekškars" starp Briseles un Maskavas ietekmes sfērām novilkts pa Ukrainas austrumu, nevis rietumu robežu.

Līdzšinējā EP un citu ES institūciju pieredze liek domāt, ka ar atbalstu Ukrainas bēgļiem un dalībvalstīm, kuras viņus uzņem, kā arī ar Ukrainas un ES sadarbību viss veiksies labi.

Sarežģītāk būs ar trešo aktuālo jautājumu – ES atteikšanos no Krievijas energoresursiem. Dalībvalstu situācija ir atšķirīga. Līdz ar Latviju to valstu vidū, kas līdz šim rēķinājušās ar Krievijas dabasgāzi, ir arī Vācija, kuras rūpniecības sniegumam ir būtiska loma globālā līmenī. 

Ņemot vērā gan to, ka jau pirms vairākiem gadiem ES definēja Eiropas Zaļo kursu, gan arī ES iemaņas projektu finansēšanā, ir iespējams, ka drīzumā redzēsim "vēja parku katrā salā", "saules paneļus uz katra jumta" kampaņas, taču jau tagad ir skaidrs, ka Krievijas dabasgāzes ātrai un simtprocentīgai aizstāšanai būs vajadzīgi arī vēl citi risinājumi.