Virzība uz pārtikas cenu iespējamo regulēšanu jau ir raisījusi diskusiju vētru sociālajos tīklos un arī ārpus tiem. Jāatceras, ka pārtikas produkti ir tā preču grupa, kuru visai būtiski ir skārusi inflācija, un daudzu produktu cenas nav atgriezušās tādā līmenī, kāds tas bija, pirms pieredzējām ļoti iespaidīgu cenu lēcienu. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes nesenie dati rāda vien niecīgu cenu pieaugumu, vēl nevar runāt par deflāciju. (2024. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 4,5%, bet, salīdzinot ar šī paša gada augustu, – par 0,7%.)
Ja pievēršas pārtikas cenu līmenim Latvijā un vairākās citās Eiropas valstīs, tad jāsecina, ka ikdienas maltītes izmaksas pie mums nav tās zemākās. Lai gan nepastāv milzīgas atšķirības starp cenām visās trijās Baltijas valstīs, tomēr Lietuvā rodas iespaids, ka tur pārtika ir lētāka nekā Latvijā. Ir arī tādi pārtikas produkti, kuri pie mums maksā dārgāk nekā Dienvideiropā, piemēram, Portugālē. Tāpat arī ir atrodami pārtikas produkti, kuru cenas Latvijā ir tikai nedaudz zemākas, salīdzinot ar cenām Somijā.
Te gan jāņem vērā, ka cenas ietekmē dažādas atlaides, tirdzniecības zīmolu biznesa stratēģija, kā arī veikalu atrašanās vieta – pilsētas vēsturiskajā centrā vai kūrortā cenas var būt augstākās nekā nomaļā, mazapdzīvotā vietā. Līdz ar to jebkāda salīdzināšana atklāj vien vispārīgās tendences.
Ja mūsu valstī par mērķi tiek izvirzīta ikdienā nepieciešamo pārtikas produktu nesadārdzināšanās, tad uzcenojumu griestu noteikšana varētu būt racionāls risinājums. Tomēr, lai nonāktu līdz šī priekšlikuma realizēšanai, var nākties pieredzēt sīkumainu strīdēšanos par to, kas ir un kas nav ikdienā nepieciešamās pārtikas preces. Cilvēku ēšanas paradumi ļoti būtiski atšķiras, un tos ietekmē ne tikai finansiālās iespējas, bet arī vecumposms, veselības stāvoklis, dzīvesveids un gaume.
Raugoties plašāk, Ekonomikas ministrijas plāns ir kārtējais apliecinājums tam, ka aktualitāti zaudējusi senāk plaši izplatītā pārliecība, ka visu sakārtos brīvais tirgus. Patlaban valsts sektors pievērsies pārtikas segmentam, un tad jau redzēs, kā veiksies.