Latvijā naida noziegumu problēmu ir analizējusi Kultūras ministrija, Tiesībsarga birojs, Latvijas Cilvēktiesību centrs un, protams, likumsargi. Secināts, ka, piemēram, 86% to ārvalstu studentu, kas saskārušies ar neiecietības izpausmēm, nekur par tām nav ziņojuši, jo daudzi uzskata, ka verbālie aizskārumi nav pietiekami nopietns iemesls, lai ziņotu, 9% neuzticas policijai un 8% netic, ka ziņošana kaut ko mainīs, atsaucoties uz Kultūras ministriju, vēsta LETA.
To, vai personai par verbāliem draudiem ir vērts vērsties Valsts policijā (VP), Diena jautāja drošības ekspertam Artim Velšam. Eksperts skaidroja, ka ar iesniegumu vērsties VP ne vien ir vērts, bet pat vajag un VP nevajadzētu atteikties pieņemt šādu iesniegumu. Turklāt par draudiem nodarīt kaitējumu veselībai vai īpašumam mūsu valstī ir paredzēta administratīvā atbildība, bet, ja izteikti draudi nogalināt vai nodarīt smagus miesas bojājumus, draudētāju var saukt pat pie kriminālatbildības.
"Protams, klasisks policists gribēs jebkādus pierādījumus, ka draudu izteikšana tiešām ir bijusi, jo nav jau vienmēr taisnība tikai tam, kurš vēršas VP, var būt arī apmelošana, kad draudu vispār nav bijis," vēl mudina ņemt vērā A. Velšs. Respektīvi, personai, kura saņēmusi verbālus draudus, noderēs audio vai video ieraksts viedtālrunī vai arī citi pierādījumi, piemēram, liecinieka liecība, ka draudi tiešām ir izskanējuši.
Tā kā mēs dzīvojam interneta laikmetā, aizvien biežāk tiek runāts par virtuālajā pasaulē paustām naidīguma izpausmēm, kuru vidū var būt draudi. "Sociālo mediju platformu uzņēmējdarbības modeļu ļaunprātīga izmantošana veicina naida runas pastiprināšanos," atzīst Eiropas Parlaments.
Ko darīt? Pirmkārt, tiem cilvēkiem, kuri sevi pozicionē kā sabiedrības līderus, būtu jārāda paraugs, kādai jābūt augstai diskusiju kultūrai, un nevajadzētu nolaisties līdz agresivitātei. Otrkārt, mūsu sabiedrībai derētu kļūt objektīvākai un atbrīvoties no uzskata, ka tie, ar kuriem viedoklis saskan, cīnās par taisnību, bet oponenti, kuriem ir atšķirīgs viedoklis, nepamatoti kritizē. Draudi un citas naidīguma variācijas nav jāuztver iecietīgi arī tad, ja tos izsaka cilvēki, ar kuriem ir līdzīgs redzējums. Treškārt, arī par verbālām un virtuālām agresijas izpausmēm ir jāziņo likumsargiem.