Šo blakni varētu nodēvēt ar politiķiem ierasto frāzi "komunikācijas kļūda" vai vēl labāk – ar LTV kādreizējā vadītāja pausto frāzi saistībā ar it kā tehniskām problēmām televīzijā – "bojāts horizontālais taimkods".
Kvalitatīvas komunikācijas problemātika tiešām spilgti izpaudās kovida krīzē, kad valdībai bija nemitīgā krīzes režīmā strauji jāpieņem dažnedažādi lēmumi, lai kaut cik kontrolētu epidēmiju, kā dēļ, protams, neizpalika arī bez kurioziem lēmumiem par atļauto un aizliegto preču sarakstiem un šo lēmumu vēl kuriozākiem un pat brīžiem muļķīgiem skaidrojumiem. Taču tā laika "horizontālos taimkodus" vēl var saprast, jo tā bija nepieredzēta un pilnīgi noteikti negaidīta situācija ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Cits stāsts ir par jaunākajiem laikiem un attiecīgi problēmām, ko lielai daļai sabiedrības radīja elektroenerģijas sadales tarifu un hipotekāro kredītu procentu likmju milzīgais lēciens un citas nebūšanas. Šeit gan jāsecina, ka valsts pārvaldes komunikācijai un lielākajai daļai komunikatoru (tostarp pašām amatpersonām un politiķiem) būtu vērtīgi ne tikai atzīt pašiem sev, ka viņi nespēj skaidri, loģiski un argumentēti ne tikai izstrādāt un izvērtēt iecerētos lēmumus, bet vēl jo vairāk – ka viņiem ir nopietnas problēmas arī ar šo ideju skaidrošanu sabiedrībai.
Samocīta un neveiksmīga bija (un vēl joprojām ir) politiķu komunikācija par sadales tarifiem – sākot no "vainīgo" meklēšanas par to, kāpēc tarifu lēciens ir tik sāpīgs, un beidzot ar to, kam un kāpēc tagad mēģinās cenu pieaugumu kompensēt. Un jāatzīst – vēl briesmīgāka neveiksme ir komunikācija saistībā ar hipotekāro kredītprocentu problēmas risināšanas mēģinājumiem – sākot ar banku it kā aplikšanu ar papildu nodokļiem līdz pat palielināto kredītprocentu likmju kompensēšanu un nu jau kaut kādas jaunas nodevas ieviešanas ideju.
Krīzes ir jārisina un jāmeklē iespējas mazināt to negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Taču to nav iespējams kvalitatīvi izdarīt, izgudrojot un pieņemot nekvalitatīvus normatīvus, turklāt tos mēģinot skaidrot "horizontālā taimkoda" līmenī. Jāsaprot, ka šādu sarežģītu problēmu risināšana prasa nopietnu attieksmi un kompetenci. Pagaidām valsts pārvaldei jāatzīst – klibo gan lēmumu satura, gan to komunicēšanas kvalitāte.