Turklāt jāatceras, ka ideja par AES būvniecību Baltijā nav jauna. Jau 2006. gadā triju Baltijas valstu premjerministri vienojās par gatavošanos Visaginas AES būvniecībai Lietuvā, kā iespējamo pabeigšanas termiņu nosakot 2015. gadu. 2012. gadā virsraksti vēstīja "Visaginas AES iesprūdusi Lietuvas iekšpolitikā" un "Damokla zobens virs Visaginas" (referendumā 62,68% Lietuvas vēlētāju nobalsoja pret Visaginas AES celtniecību). Izskanēja arī vēl citas, līdzīga rakstura ziņas. Tiesa gan, 2013. gada novembrī Dienā enerģētikas eksperti skaidroja, ka "Baltijai var būt vajadzīga pašai sava AES". Turpmākajos gados Visaginas AES vārds vēl parādījās medijos, taču galvenokārt saistībā ar diskusijām, kas noritēja Lietuvā, un pakāpeniski jēdziens "Visaginas AES" kļuva par simbolu tam, ka ne visi Baltijas valstu kopīgie projekti tiek realizēti.
Protams, laika gaitā apstākļi enerģētikas jomā mainās, tehnoloģijas attīstās un mazinās arī Baltijas sabiedrības bailes no atomenerģijas, jo ir izaugusi paaudze, kam 1986. gadā notikusī Černobiļas AES katastrofa šķiet sena vēsture. Līdz ar to ideja par AES būvniecība kādā no Baltijas valstīm tuvākajos gados var izrādīties nevis utopiska, bet reāla. Taču pieredze, kas saistās ar Visaginas AES, arī rāda – nevajag naivi cerēt, ka tik grandiozi projekti tiks īstenoti ātri un bez grūtībām. Turklāt vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai ir pieredze vērienīgas atomenerģētikas industrijas izveidē, ir Francija.
Jāņem arī vērā, ka enerģētikas nozare ir pazīstama ar asu iekšējo konkurenci. Latvijas Vēja enerģijas asociācija nesen izplatīja paziņojumu, kurā akcentēja AES trūkumus, bet slavēja vēja enerģiju. Taču vismaz viens vēja parka projekts mūsu valstī ir sastapies ar iedzīvotāju pretestību, turklāt enerģētiķi ir atzinuši, ka uz vēja enerģiju vien arī nevar paļauties. Savas pozitīvās un negatīvās iezīmes ir katram enerģijas veidam.
Tā ka ceļā uz enerģētisko neatkarību gaidāms interesantu diskusiju laiks.
pari