Latvijas Bankas publiskotais pētījums Maksājumu radars atklāj, ka augustā bezskaidras un skaidras naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%. Jāatgādina, ka Latvijas Banka nekad nav kategoriski uzstājusi uz pilnīgu atteikšanos no skaidras naudas, pat tieši pretēji. Vadlīnijās par to, kā rīkoties krīzes situācijās, mūsu valsts centrālā banka ir rekomendējusi ikvienam mājās skaidrā naudā glabāt vismaz tik lielu summu, kāda nepieciešama vienas nedēļas tēriņiem, un ir mudinājusi būt informētiem par bankomātu pieejamību.
Turklāt dažādos Eiropas reģionos attieksme pret maksāšanas risinājumiem ir atšķirīga. Ziemeļvalstīs, un it īpaši Zviedrijā, jau pirms Covid-19 pandēmijas dominēja atteikšanās no banknotēm un monētām, un, piemēram, vairākos Stokholmas muzejos jau tolaik biļetes varēja iegādāties, tikai veicot bezskaidras naudas norēķinus. Turpretī Dienvideiropā arī pēc pandēmijas var gadīties pretēja situācija, ka maksājumi jāveic tikai skaidrā naudā.
No iedzīvotāju skatpunkta raugoties, protams, norēķinu karte garantē lielāku drošību nekā skaidra nauda, ja notiek nelaime un tā tiek nozagta vai pazaudēta. Karti iespējams bloķēt un tādējādi pasargāt savus finanšu resursus, turpretī atgūt banknotes palaimējas vien ārkārtīgi retos gadījumos.
Taču gandrīz katrs Latvijā ir piedzīvojis situāciju, kad bezskaidras naudas maksājumu veikalā, ēdināšanas vietā, transportā vai citviet nav iespējams veikt tehnisku problēmu dēļ, un, ja vispār nav līdzi skaidras naudas, jāmeklē bankomāts. Tātad, ja gribam veidot bezskaidras naudas sabiedrību kā Zviedrijā, vispirms jau tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina tehniskie risinājumi tik augstā kvalitātē, kāda raksturīga Skandināvijai. Valstiskā mērogā vērojot, bezskaidras naudas norēķini, protams, nodrošina labāku finanšu plūsmu pārskatāmību, turklāt ne tikai privātpersonu ienākumu un tēriņu, bet arī juridisko personu savstarpējo darījumu segmentā.
Tomēr vienlaikus XXI gadsimta trešajā desmitgadē nevajadzētu censties sabiedrībai iestāstīt, ka, atsakoties no skaidras naudas, vispār zudīs shēmošana un blēdības. Mūsdienās ārpus tradicionālās banku vides eksistē kriptovalūtu pasaule, kas funkcionē pati pēc saviem principiem. Un nedrīkst aizmirst arī to, ka likumsargi regulāri aicina uzmanīties tieši no tādām finanšu blēdībām, kas norit tikai un vienīgi virtuāli.