Bieži šo argumentu dzird tad, kad iedzīvotāji sūdzas, ka viņiem traucē uzņēmējdarbība, – lidmašīnas lido pārāk skaļi, būvdarbi izbojā ainavu, izklaides pasākumi norit pārāk ilgi un ražotnes vispār traucē ar savu esamību. Lai atspēkotu sūdzības, tiek norādīts, ka uzņēmumi maksā nodokļus. Savukārt nodokļos iekasētā nauda ir vajadzīga veselības aprūpes, drošības, izglītības un citu svarīgu jomu finansēšanai.
Ja raugās plašāk, tad nodokļi ir saistīti ne tikai ar biznesu un darbaspēku, bet arī ar patēriņu. Formulējot vienkāršoti, pievienotās vērtības nodoklī iekasēto naudu nodrošina ikviens pircējs, kurš iegādājas produkciju, kas aplikta ar šo nodokli.
To paturot prātā, visai diskutabls šķiet arguments, ka Latvijā nepieciešami sabiedriskie mediji krievu valodā tādēļ, ka krievi "arī maksā nodokļus". Šādu argumentu izmanto, piemēram, pretrunīgi vērtētā, ar politisko spēku Par! saistītā bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, kura 22. maijā mikroblogošanas vietnē X rakstīja: "Latvijas valsti uztur arī cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu [..] ar algotu darbu vai biznesu, maksājot nodokļus."
Tas, ka sabiedrisko mediju krievu redakcijas kopā ar savām politiskajām atbalsta grupām cīnās par savu darba vietu saglabāšanu un cenšas pierādīt savu nozīmīgumu, ir visnotaļ saprotami. Tiesības censties sabiedrību pārliecināt par savu svarīgumu ir gan skolām, gan bibliotēkām, gan reformu skartām pašvaldībām, gan sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, gan arī ikvienam citam. Taču populistiski pārspīlējot un izmantojot tādu retoriku kā "krievi arī maksā nodokļus", var panākt pretēju efektu, jo tie cilvēki, kuru attieksme pret valodām allaž bijusi mēreni centriska, negrib pakļauties tik primitīvai manipulēšanai.
Tā, piemēram, ekonomikas eksperts Jānis Hermanis, kurš ierasti publisko vien statistikas datus, 23. maijā vietnē X rakstīja: "Cilvēki kādreiz gāja uz barikādēm, lai sargātu TV, radio un citus stratēģiskos objektus. Bet ir sajūta, ka interfronte tos atkal pārņēmusi."
Turklāt atcerēsimies, ka nodokļus Latvijā maksā ļoti daudz dažādu tautību cilvēki. Mūsu valstī dzīvo arī tādu nāciju pārstāvji, kuru valodai nav nekādas saistības ar slāvisko vidi, piemēram, lietuvieši un igauņi. Arī tūrisma dati rāda, ka Latvijā ik mēnesi viesojas tūkstošiem cilvēku no Lietuvas un Igaunijas, kuri te tērē naudu un tā atbalsta mūsu ekonomiku. Tad ko – veidosim sabiedriskos medijus Lietuva.LSM lietuviešu valodā un Eesti.LSM igauņu valodā?