INFT, kuru 1987. gada decembrī parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs, savulaik ļāva pārtraukt kodolbruņošanās sacensību, novedot pie visu abu lielvalstu rīcībā esošo kodolraķešu un konvencionālo raķešu ar darbības rādiusu 500–5500 km, to palaišanas iekārtu iznīcināšanas. Šobrīd ASV uzskata, ka PSRS tiesību mantiniece Krievija pārkāpusi vienošanos, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729, kuras darbības rādiuss pārsniedz atļauto. Krievija raķetes izstrādi atzīst, taču noliedz, ka būtu pārkāpusi INFT.
Pretenzijas gan ir abpusējas, arī Maskava vairākas ASV darbības uzskata par INFT pārkāpumiem. Krievija norāda, ka ASV izmanto savu pretraķešu sistēmu testēšanai līguma ietvaros aizliegtas raķetes, bet Savienoto Valstu Eiropā izvietotā pretraķešu aizsardzības sistēma pielāgota arī ballistisko raķešu palaišanai, kas ir INFT klajš pārkāpums. Arī Vašingtona, protams, noliedz, ka būtu pārkāpusi spēkā esošās vienošanās.
Līdz šim, neraugoties uz abpusējām apsūdzībām, abas lielvalstis par izstāšanos no INFT augstāko amatpersonu līmenī runājušas nebija. Vienošanās spēlē pārāk nozīmīgu lomu pastāvošajā starptautiskās drošības sistēmā, tajā skaitā ir nevis vienkārši svarīga, bet ļoti svarīga Eiropai. Tomēr tagad ASV prezidents draud pāriet šo Rubikonu, pie kam ar piebildēm, ka arī no Ķīnas tiek gaidīta pievienošanās līgumam un ka ASV ir gatavas "būvēt tos" (kodolieročus) līdz pat brīdim, kamēr Krievija un Ķīna "neatjēgsies".
Vai šiem izteikumiem sekos arī konkrētas darbības, pagaidām gan nav saprotams. Ir maz šaubu, ka Maskava un arī Pekina vienpusējā kārtā "atjēgties" un piekāpties Trampa spiedienam negrasās.
Vienīgais, ko var panākt ASV prezidents, ir panika galvenokārt tā dēvētajā vecajā Eiropā, kur neilgojas nedz pēc jaunas kodolbruņošanās sacensības, nedz kļūšanas par lielvaru teorētiski iespējamā konflikta kaujas lauku.
ASV politika vienmēr ir balstījusies uz precedentiem, bet tāds ir arī aukstā kara laikā radusies pārliecība, ka kodolbruņošanās sacensībā iespējams uzvarēt, liekot pretiniekam palielināt tēriņus līdz nepieņemamiem apmēriem. Cits jautājums ir, ka šoreiz tēriņi var izrādīties nepieņemami jau pašām ASV, kamdēļ ticamāk šķiet, ka skaļie paziņojumi ir tikai kārtējais ASV prezidenta mēģinājums iegūt sev priekšrocības sarunās ar galvenajiem ģeopolitiskajiem konkurentiem.
GEO