Pētījuma dati attiecas uz šā gada pirmo ceturksni un tātad ataino arī to iespaidu, ko radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā un pret Krieviju ieviestās sankcijas. Taču, kā uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vismaz pagaidām uzņēmēju noskaņojums nav tik pesimistisks, kā bija, "sākoties Covid-19 krīzei".
Jāņem vērā, ka uzņēmēju vairākums nav tā sabiedrības daļa, kas mūždien žēlojas, uzņēmēju pesimismam vairākumā gadījumu ir loģiski un racionāli iemesli. Tomēr, lai biznesa vide Latvijā no viegli pesimistiskas nekļūtu par galēji izmisušu, svarīga ir gan valsts sektora, gan pašu uzņēmēju rīcība. Uzņēmēji jau iepriekš ir uzvēruši, ka viņi gaida no valsts sektora, pirmkārt, mazāku birokrātiju, otrkārt, jēgpilnus lēmumus, kas nešokētu ar savu neloģiskumu (kā jau dažbrīd gadījies ar lēmumiem par ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas gados), un, treškārt, to, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri. Galu galā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pat Eiropas Savienības institūcijas ir spējušas darboties tām neierasti operatīvi, tātad arī mūsu valsts pārvaldei jāspēj strādāt raitākā tempā, nekā ierasts.
Savukārt tas, kas jāpaveic uzņēmējiem pašiem un ko vairums arī apzinās, ir biznesa pielāgošana apstākļiem. Ir visai iespējams, ka, līdzīgi kā iepriekš sarežģītos laikos, uzņēmumi arī šogad mērķtiecīgi koncentrēsies uz produkcijas ražošanu un pārdošanu, atmetot visus tos virzienus, kas prasa izdevumus, bet neveicina apgrozījumu, piemēram, kritiski izvērtēs sabiedrisko attiecību aktivitātes un saglabās Covid-19 pandēmijas laikā ierasto attālināto formātu, neatsākot rīkot tā dēvētos "lentīšu griešanas un izrādīšanās pasākumus".
Vēl jāuzsver, ka šopavasar ekonomikas ekspertu retorikā uzsvērti parādās jēdzieni "drošība" un "aizsardzība". Tas, ka Baltija zaudējusi droša reģiona zīmolu, protams, nenāk par labu tādām nozarēm kā, piemēram, ārvalstu tūristu uzņemšana. Bet tā nu tas ir, ka Latvija un citas Austrumeiropas valstis, kas robežojas ar Krieviju, patlaban nav prioritārā izvēle ne atpūtniekiem, ne lietišķajiem tūristiem.
Savukārt tas, ja mūsu valsts tuvākajā laikā mērķtiecīgi attīstīs ar aizsardzību saistīto infrastruktūru, var pavērt jaunas iespējas būvniecībai un, iespējams, dažādu, militārajai industrijai noderīgu preču ražotājiem.