Lai Latvijā strādātu vietējie

Atbildi uz šo jautājumu veido dažādi faktori. Vispirms jāņem vērā, ka mūsdienās tas, ka cilvēki dzīves gaitā pārceļas no vienas valsts uz citu, tiek uztverts kā normāls process. Jāatceras arī, ka tautsaimniecības eksperti nepaguruši skaidro – ekonomikas attīstība ir cikliska, un par to vainot kādu politiķi nav pamatoti. Taču par visu vainot politiķus daudziem ir gluži vai iecienītais "sports", tāpēc arī par to, ka mūsu valsts iedzīvotāji 2008.–2009. gada globālās krīzes ietekmē aizbrauca uz turīgākām valstīm, tiek vainoti politiķi. Tie Latvijas uzņēmēji, kuri nesirgst ar "vienmēr citi vainīgi" sindromu, gan godīgi atzīst, ka sava daļa atbildības par t. s. lielo aizbraukšanu jāuzņemas arī darba devējiem, kuri krīzes laikā steidzīgi atlaida darbiniekus. Daudzi tolaik atlaistie darbinieki tagad veiksmīgi dzīvo un strādā, piemēram, Īrijā, bet uzņēmēji jau secinājuši, ka

patlaban Latvijā atrast tikpat zinošus un profesionālus darbiniekus kā savulaik atlaistie nav viegli. 

Turklāt uz ārvalstīm aizbraukušo tautiešu vidū ir arī tādi cilvēki, kuri paši neslēpj, ka "treknajos gados" pirms krīzes neapdomīgi ļāvušies reklāmu un apkārtējo cilvēku ietekmei un uzņēmušies nevajadzīgi lielus finansiālos riskus, kas, pienākot krīzei, lika doties strādāt uz ārvalstīm. Taču, protams, aizbraukušo vidū ir arī cilvēki, kuri nonāca finansiālā izmisumā no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, kuri, nabadzības draudu izbiedēti, bija spiesti aizbraukt strādāt uz ārzemēm un tagad jau ir iesakņojušies kādā citā valstī.

Lai mūsu valsts iedzīvotāju masveidīga aizbraukšana neturpinātos, svarīgs ir gan konkurētspējīgs algu līmenis, gan stabilas sociālās garantijas, gan vēl divi, ciparos nedefinējami faktori. Pirmkārt, tas, lai mēs varētu uzticēties politiķiem, ka tad, kad ekonomikas kāpumu nomainīs kritums, politiķi pratīs valsts kuģi veiksmīgi izstūrēt cauri finansiālajām vētrām. Otrkārt, būtisks ir arī psiholoģiskais noskaņojums sabiedrībā, lai nebūtu tā, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas tāpēc, ka apnīk komunicēt ar mūžīgajiem vaimanātājiem, kam allaž viss ir slikti un vienmēr citi vainīgi, jo tā nu tas ir, ka citās Eiropas valstīs ir ne tikai labāk apmaksātas darba vietas, bet arī dzīvespriecīgāka sabiedrība.