Statistika rāda, ka Ziemeļvalstīs iedzīvotājiem ir augstāks ienākumu līmenis nekā Latvijā, tomēr ir jāņem vērā arī tas, ka Ziemeļvalstīs nodokļu likmes nekādi nevar uzskatīt par zemām, turklāt arī cenas daudzām precēm un pakalpojumiem ir augstākas nekā pie mums. Līdz ar to Ziemeļvalstīs vidusslāņa iedzīvotāju budžetā figurē lielākas summas nekā vidēji situētu Latvijas iemītnieku budžetā, taču tās ir lielākas gan ienākumu, gan izdevumu sadaļā.
Distancējoties no sausiem skaitļiem un pamatojoties uz daudzkārtējiem novērojumiem Somijā un Zviedrijā, kā arī uz iespaidiem, kas gūti Norvēģijā, Dānijā un Islandē, var teikt, ka pēdējo 20–25 gadu laikā kontrasts starp Latviju un Ziemeļvalstīm noteikti ir samazinājies, un tas ir kompliments mūsu valstij, kam izdevies pārvarēt daudzas (lai gan ne visas) padomju režīma radītās traumas. Vairs nav tā, kā bija XX gadsimta 90. gados, kad, nokāpjot no prāmja Stokholmā vai Helsinkos, kā arī izejot no lidostas Oslo, Kopenhāgenā vai Reikjavīkā, šķita: tā ir cita, daudz turīgākas un veiksmīgākas sabiedrības, pasaule.
Tie mūsu valsts iedzīvotāji, kas sastopami Rīgas un citu Latvijas pilsētu muzejos, teātros, biznesa konferencēs un dažādos ar izglītību un zinātni saistītos pasākumos, īpaši neatšķiras no Ziemeļvalstu pilsētās līdzīga rakstura pasākumos sastopamajiem vietējiem iedzīvotājiem. Nu nav tā, ka šāda inteliģentā vidusslāņa (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) vidē redzamie Latvijas iedzīvotāji šķistu uzkrītoši trūcīgāki par līdzīgā vidē manāmajiem Ziemeļvalstu iemītniekiem!
Taču milzīgi kontrasti joprojām ir pamanāmi sadzīviskās situācijās. Piemēram, daļai Rīgas starptautiskajā autoostā redzamās publikas ir uzspiests tāds sociālekonomisko grūtību un alkohola atkarības zīmogs, kādu Ziemeļvalstu iemītnieku vidē var redzēt daudz retāk. Tāpat arī kontrasts – mūsu valstij par sliktu – ieraugāms lauku teritorijās, bet tas galvenokārt ir saistīts ar infrastruktūras, it īpaši autoceļu, kvalitātes atšķirībām.
Lai Latvija pietuvotos Ziemeļvalstu labklājības līmenim, svarīgi ir palielināt sabiedrības vidusslāni, un skaidrs, ka XXI gadsimtā augstskolas diploms vairs nav tā biļete, kas visam mūžam garantē vietu vidusslāņa ložā, taču, lai mūsu sabiedrības pārticība augtu, izglītības jomai kopumā ir ļoti būtiska nozīme, un to nevajadzētu ignorēt.
Latvija un Ziemeļvalstis
Saistībā ar to, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gadumijas runā uzsvēra, ka Latvijas attīstības virziens ir vērsts "uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni", Ziemeļvalstis ir kļuvušas par aktuālu tematu mūsu sabiedrības diskusijās.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
viesis
Ar diferencēto neapliekamo
tā gan