Te jāatgādina, ka aprīlī tika ierosināta disciplinārlieta pret līdzšinējo ZVA vadītāju Svenu Henkuzenu, un tā ir saistīta ar diskutablo stratēģiju vakcīnu pret Covid-19 iegādē. Un, lai gan žēloties par zemām algām pieder pie valsts iestādēs strādājošo dzīvesziņas, turklāt algu faktors tiek uzskatīts par simbolisku indulgenci jebkādas neizdarības gadījumā, tomēr jāvērš uzmanība uz aģentūras LETA vēstīto, ka "aizpagājušajā gadā ZVA direktors par darbu aģentūrā saņēmis 33 811 eiro, taču pērn šī summa pieauga līdz 55 751 eiro". Vidējā ikmēneša alga mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn bija 1143 eiro bruto, minimālā alga – 430 eiro, un var pieļaut, ka lielai daļai strādājošo ienākumi gadā nepārsniedza 10 000–15 000 eiro. Līdz ar to apgalvot, ka, piemēram, ZVA direktoram ir zema alga, ir vienkārši necieņa pret ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt CSP arī vēsta, ka "vidējā alga privātajā sektorā pagājušajā gadā bija 1138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kur ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1121 eiro". Kā redzams, būtisku atšķirību nav, un žēloties par zemām algām tieši valsts iestādēs nav nekāda pamata.
Tomēr ir kāds cits būtisks aspekts, uz ko jau 2016. gadā intervijā Dienai vērsa uzmanību darba tirgus eksperte Katrīna Ošleja. "Cilvēki labi apzinās, ka, piesakoties uz vadītāja amatu publiskajā sektorā un šādā amatā nonākot, risks, ka tiks sagrauta reputācija, ir ļoti liels," tolaik akcentēja Ošleja un skaidroja, ka "mūsu sabiedrībā vērojama tendence – ļoti daudzi ikvienu līderi metas kritizēt un nomelnot".
Šis aspekts aktualitāti nav zaudējis joprojām, turklāt tieši Covid-19 pandēmijas laikā tendence, ka daļa sabiedrības agresīvi kritizē līderus, ir saasinājusies. Protams, reizēm kritika ir pamatota un reizēm kritiku rada pašu līderu augstprātīgais komunikācijas stils, taču brīžiem, it īpaši sociālo tīklu vidē, vērojamās kritikas lavīnas un tām raksturīgais stihiskais naidīgums tiešām var radīt tādu situāciju, kad patiesi talantīgi cilvēki vairās no publicitātes, bet vadošos amatos raujas vien pašpasludināti visu nozaru eksperti un politiskie populisti. Raugoties nākotnē, tas raisa bažas, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti var nest ne īpaši patīkamus pārsteigumus.