Statistika atklāj vēl divas uzmanības vērtas tendences, kuras vajadzētu ņemt vērā mūsu politiķiem un visai sabiedrībai.
Pirmkārt, nepārprotami secināms, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana uz turīgākajām valstīm vairs nav masveidīga. Uz dažādām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pagājušajā gadā devušies kopumā 9,6 tūkstoši cilvēku, un tas ir par 17% mazāk nekā 2022. gadā. Sarucis arī to cilvēku skaits, kuri aizbraukuši uz Apvienoto Karalisti. Savukārt no citām ES dalībvalstīm pērn Latvijā ieradušies 3,9 tūkstoši, bet no Apvienotās Karalistes – 2,7 tūkstoši atbraucēju.
Protams, arī turpmāk cilvēki no Latvijas aizbrauks, un viņu motīvi būs visdažādākie – darba maiņa, studijas, privātie apstākļi, psiholoģiskie faktori un vēl citi. Taču vairs nav pamata ironizēšanai, ka pēdējam emigrantam jāizslēdz gaisma Rīgas lidostā. Turklāt daļa aizbraucēju agrāk vai vēlāk atgriezīsies.
Aizbraukšanas mazināšanās ir skaidrojama gan ar zemo bezdarbu (ap 5–6%) mūsu valstī, gan ar to, ka mūsu sabiedrībā zudušas XXI gadsimta sākumā pastāvējušās ilūzijas, ka citur Eiropā iespējams ātri tikt pie bagātības un tur nav tādu Latvijā esošu problēmu kā smagnēja birokrātija, zema mājokļu kvalitāte, nepilnības izglītības jomā un samezglojumi veselības aprūpē. Tagad jau latviešiem ir skaidrs, ka risināmas problēmas ir un būs visur.
Otra statistikas datos redzamā tendence ir zemā dzimstība un ar to saistītā sabiedrības novecošana. CSP arī uzsver, ka "dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā". Pirms klaigāt, ka vainīga mūsu valdība, kreisie liberāļi vai trīsdesmitgadīgie karjeristi, ir būtiski ņemt vērā, ka zema dzimstība ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet kopumā Eiropai (un vairākām Āzijas valstīm).
25. aprīlī laikrakstā Diena bija lasāms, ka, piemēram, 2022. gadā zemākā dzimstība Eiropā bija ne jau Latvijā, bet gan Dienvideiropas valstī Itālijā, kas vēl XX gadsimta vidū lepojās ar kuplām dzimtām. Zemāka dzimstība nekā pie mums bija arī pārtikušajā, sociāli atbildīgajā Somijā, kas ANO veidotajā indeksā gadiem tiek atzīta par laimīgāko valsti, un katoliskajā Polijā, kas ir slavena ar politiskās elites iestāšanos par atbalstu ģimenēm. Tas liek domāt, ka ar pabalstiem un kristīgu vērtību popularizēšanu šolaiku demogrāfiskās tendences mainīt nevar.
Visticamāk, Eiropai pie sabiedrības novecošanas ir vienkārši jāpierod.