Latvijā vidējā alga pagājušajā gadā bija zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču vienlaikus augstāka nekā vairākās citās ES dalībvalstīs. To atklāj ES statistikas biroja Eurostat nesen publiskotie dati, kas attiecas uz vidējo atalgojumu par pilnas slodzes darbu kopumā 2023. gadā (nevis pa mēnešiem). Mūsu valstī šis atalgojums bijis nepilni 22 300 eiro gadā, Lietuvā – nedaudz vairāk par 27 000 eiro, bet Igaunijā – nepilni 25 000 eiro. Vidējais atalgojums ES bijis aptuveni 37 900 eiro, savukārt augstākā alga fiksēta Luksemburgā (vairāk nekā 81 000 eiro), bet zemākā – Bulgārijā (ap 13 500 eiro).
Protams, iedzīvotāju faktiskos ienākumus ietekmē nodokļu sistēma, kas ES dalībvalstīs būtiski atšķiras. Jāņem vērā arī tas, ka labklājību nosaka ne tikai ienākumu lielums, bet arī cenu līmenis. Ir plaši zināms, ka ES institūciju mājvietu Luksemburgu raksturo ne tikai apjomīgas algas, bet arī augstas cenas. Uz mājsaimniecību budžetu iespaidu atstāj visdažādākie faktori, to vidū pat klimats. Dienvideiropas valstī Portugālē, kur vidējā alga pērn bija tikai nedaudz lielāka nekā Latvijā, t. i., nepilni 23 000 eiro, siltais klimats nodrošina to, ka tipiskai vidusmēra mājsaimniecībai izdevumi par energoresursiem, rēķinot gada griezumā, ir mazāki nekā pie mums, respektīvi, ziemā nav milzīgu apkures rēķinu. Līdz ar to portugāļiem vairāk naudas paliek citiem tēriņiem.
Kopumā Eurostat dati ļauj priecāties, ka Latvijā nav tas zemākais atalgojums ES, un liek secināt, ka vismaz viena daļa strādājošo iedzīvotāju spēj nodrošināt sev labklājību.
Tomēr nevajadzētu aizmirst to, ka mūsu valstī ir arī tādi cilvēki, kuriem vidējā lieluma alga ir nesasniedzams sapnis un finansiālajā ziņā klājas tiešām slikti. To, ka mūsu politiskā elite nepietiekami domā par vistrūcīgāko sabiedrības daļu, nesen, runājot TV 3, norādīja tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga birojs uzskata, ka valdības lēmumi par nākamā gada budžetu negatīvi ietekmēs maznodrošinātos un palielināsies plaisa starp sabiedrības grupām, atgādina LETA.
Drīzumā, tuvojoties Ziemassvētkiem, tiks popularizētas dažādas labdarības akcijas. Tās nenoliedzami ir vajadzīgas. Tomēr ir nepieciešama arī tāda valsts politika, kas būtu vērsta uz atbalstu tieši nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kuri nespēj nodrošināt sev ienākumus vidējā atalgojuma līmenī