Arī pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš debatēs Satversmes tiesā par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jāapliecina latviešu valodas zināšanas, aicināja izvērtēt, kādi šiem cilvēkiem bijuši Krievijas pilsonības pieņemšanas motīvi. "Nostalģija pēc atgriešanās PSRS Kremļa vadībā? Krievijas televīzijas raidījumi par Krievijas varenību? Ikdienas dzīves centra iekārtošana Krievijā? Krievijas pensijas saņemšana? [..] Pilsonības pieņemšana nav mirkļa emociju radīta izvēle," V. Vītoliņa teikto citē LETA.
Satversmes tiesa nolēmumu sola pasludināt 15. februārī, un tad redzēs, kāds tas būs.
Taču jau tagad ir vērts aizdomāties, ja raugās no Latvijas drošības viedokļa, vai drošību stiprina cilvēki, kam ir nostalģija pēc PSRS Kremļa vadībā? Protams, ne! Vai mūsu sabiedrību saliedētāku padara tie, kuri meklē iespējas skatīties Latvijā aizliegto Kremļa propagandu? Saprotams, ka ne! Vai Latvijas labklājību sekmē tie, kuri psiholoģiski un finansiāli ir saistīti ar mums kaimiņos esošo agresorvalsti? Ikviens racionāli domājošs Latvijas pilsonis saprot, ka ne.
V. Vītoliņš arī ir norādījis, ka neviens ciemiņš netiek dzīts laukā no saimnieka mājām, ja ciemošanās laikā respektē mājās iedibināto kārtību. Un ko tad prasa Latvija – prast valsts valodu, t. i., latviešu valodu ikdienas saziņas līmenī. Tā ir loģiska prasība, jo ikvienam, kurš kādā valstī dzīvo pastāvīgi un ilgtermiņā, sarunāties konkrētās valsts valodā ir jāprot.
Pēdējā laikā aizvien izteiktāk tiek meklēti risinājumi arī tam, kā izvērtēt lojalitāti. 2023. gada nogalē Saeima jau pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri noteic to, ka valsts iestāžu darbiniekiem ir pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Taču skaidrs, ka hibrīdkara apstākļos lojalitātei nāksies pievērst aizvien lielāku uzmanību.
Pagājušajā nedēļā bija arī 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, kas atgādināja, ka ceļš uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu nav bijis viegls. "Mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt mūsu neatkarību," savā ierakstā Facebook.com pauž Valsts prezidents. Politiķu vārdus daudzi mēdz uztvert ne īpaši nopietni, taču var izrādīties, ka šoreiz ir tieši tā, kā prezidents formulējis.