Nespēja mainīties

Atgādināšu, ka pašreizējais Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš vēl pirms darba padomē, kad Tieslietu ministriju vadīja Dzintars Rasnačs (NA), bija sagatavojis projektu par to, kā no finansiālajām grūtībām izķepuroties valsts oficiālajam izdevumam Latvijas Vēstnesis. Vislielāko ažiotāžu raisīja projekta autora ideja, ka Latvijas Vēstneša paspārnē jāveido valsts kontrolēta ziņu aģentūra, lai ietekmētu sabiedrības viedokli un informāciju medijos.

Otra ziņa – tiesa 5. novembrī skatīs pieteikumu par kosmētikas ražotāja a/s Dzintars pasludināšanu par maksātnespējīgu. Internetā virmoja kaislības gan par to, ka uzņēmums nav ilgstoši maksājis nodokļus, gan, ka Dzintara zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder uzņēmuma īpašniekam Iļjam Gerčikovam.

Abos gadījumos vērojami izmisīgi centieni glābt kaut kādu iepriekšējo lietu kārtību, nevēlēšanās mainīties laikam līdzi, savukārt publikas uzmanība vairāk tiek piesaistīta kaut kādām ar personālijām saistītām norisēm, nevis lietas būtībai.

Ja Latvijas Vēstnesis darbojas neefektīvi, ir taču nevis jāizdomā kaut kādi kādam obligāti apmaksājamie pakalpojumi, bet gan beidzot jāķeras pie rūpīgas izvērtēšanas, kuras no tā funkcijām valstij tiešām nepieciešamas (likumu izsludināšana, oficiālie sludinājumi, paziņojumi u. tml.), un attiecīgi jānosaka tā finansēšanas kārtība, savukārt no visa liekā atsakoties.

Līdzīgi jau sen bija jānotiek Dzintarā. Nu mums vēsta, ka bijuši gatavi pārdot nevajadzīgās ražošanas telpas, vien nepieticis laika utt. Piedodiet, to varēja un vajadzēja darīt jau sen. Bija jāoptimizē visi ražošanas procesi, jāatsakās no liekā "balasta", jāpiesaista investīcijas ražošanas modernizācijai, tad nebūtu nonākuši līdz tai situācijai, kādā nu ir. Vai šajā situācijā slikti, ka zīmolu īpašnieks cenšas pasargāt no maksātnespējas procesa? Domāju, ka labi. Maksātnespējā tam ir nulles vērtība, taču nošķirtam no šī procesa – vērtība zīmolam saglabājas lielāka (vai vismaz kaut kāda) un to iespējams realizēt ne tik daudz ar domu gūt peļņu, bet gan cerībā, ka būs investori, kas to izmantos pilnīgi no jauna veidotā uzņēmumā.

Tātad jāorientējas būtu uz rezultātu. Ka valsts veidota struktūra ir maksimāli efektīva, vienlaikus nebūdama par finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Savukārt biznesam ir jāattīstās, nodrošinot arī turpmāk gan darbvietas, gan nodokļu ieņēmumus. Pārējais, kas ap to, – vien putu kulšana.