Tiek solīts ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem pēc iespējas mazāk traumēt tautsaimniecību, nesanaidot dažādas nozares un sekot, lai ierobežojumi Latvijā būtiski neatšķirtos no ierobežojumiem Baltijas kaimiņvalstīs. Turklāt EM pieļauj, ka rosinās atjaunot "algu subsīdijas daļēja atalgojuma kompensēšanai darbiniekiem, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmuma īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, kā arī granta atbalstu".
No EM sniegtās informācijas ir skaidri noprotams, ka nevaram droši paļauties uz to, ka Covid-19 radītie riski palikuši pagātnē un jautājums drīzāk ir – nevis vai mūsu valsti piemeklēs Covid-19 uzliesmojums, bet gan kad tas notiks un cik lielā intensitātē. Nedaudz ironizējot, var sacīt, ka tie politiķi, kuri vēlas būt pie varas pēc Saeimas vēlēšanām, noteikti cer pielabināt likteni, lai Covid-19 nākamais vilnis ar ierašanos Latvijā pagaidītu līdz 1. oktobrim, neizbojātu priekšvēlēšanu eiforiju un nepasliktinātu vēlētāju noskaņojumu ar iespaidīgiem saslimstības datiem un ierobežojumu nepieciešamību.
Atskatoties uz vairāk nekā diviem pandēmijas gadiem, jāsecina, ka Latvija uz citu valstu fona ierindojas tipiskā vidējā līmenī. Nenoliedzami mūsu valdība un 13. Saeima iedzīvotājus ir gan šokējusi, gan smīdinājusi ar absurdiem ierobežojumiem, samudžinātu atbalsta piešķiršanas sistēmu un haotisku vakcinācijas procesa sākumu. Tomēr diskutabli lēmumi bijuši arī citās valstīs, un, vērtējot kopumā, pandēmija Latvijas sabiedrību nav sagrāvusi ne ekonomiski, ne epidemioloģiski.
Tomēr tā kļūda, ko politiķiem nevajadzētu atkārtot nākotnē, ir to uzņēmēju un arī citu jomu pārstāvju aizvainošana, kurus skar ierobežojumi, pieņemot pēkšņus, radikālus un ar nozaru pārstāvjiem neapspriestus lēmumus. Piemēram, daudzi cilvēki spēj pieņemt nepieciešamību lietot maskas lidmašīnās un teātros, taču daudz grūtāk ir samierināties ar starptautisko pasažieru pārvadājumu un kultūras pasākumu atcelšanu.
Emocionālais aizvainojums, ko radīja daudzu jomu darbības straujā apturēšana vispirms jau 2020. gada pavasarī, kā arī šaurākā mērogā gan 2020. rudenī, gan 2021. gada rudenī, joprojām nav zudis. Šis aizvainojums radījis neuzticēšanos politiskajai elitei, pat ja ar prātu ir saprotami politiķu rīcības motīvi un ja ir labi zināms, ka ierobežojumi skāruši ne jau tikai Latviju, bet gandrīz visu pasauli. Jau drīz redzēsim, vai šis aizvainojums būs novedis pie zemas aktivitātes Saeimas vēlēšanās.