Asu kritiku izpelnījusies valsts un pašvaldību iepirkumu procedūra, jo konkursa rezultātu pārsūdzēšana kavē darbu gaitu. Kas iepirkumu procedūrā jāmaina?
Iepirkumu procedūra un Iepirkumu likums būtu jāpieskaņo Būvniecības likumam, jāveic izmaiņas atbilstoši Būvniecības likuma tendencēm un prioritātēm.
Tomēr galvenā problēma ir un paliek iepirkumu nolikumu sagatavošana. Bieži esam piedalījušies konkursos, kuros ir neiedomājami slikti sagatavots iepirkuma projekts un pilnīgi nesaprotams nolikums. Tieši šīs nepilnības rada augsni rezultātu apstrīdēšanai, jo uzņēmējam, kas konkursā nav uzvarējis, elementāri izdodas atrast apstrīdēšanas pamatu, kādu nevarētu tik viegli atrast, ja nolikumā viss būtu skaidri un precīzi formulēts. Valsts ar likumiem nevar panākt, lai iepirkumu dokumentācija tiktu kvalitatīvi sagatavota, lai to izstrādātu profesionāli un atbildīgi, lai pasūtītājs precīzi formulētu iepirkuma priekšmetu. Pat nepiedzīvojot konkursa rezultātu pārsūdzēšanu, bieži jāstrādā situācijās, kad pats pasūtītājs kļūdaini formulējis pasūtījuma uzdevumu un tāpēc sagatavots aplams nolikums.
Jūs gribat sacīt, ka arī vērienīgi pasūtītāji – piemēram, Kultūras ministrija Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas Gaismas pils gadījumā – arī ne vienmēr korekti izstrādā iepirkumu konkursu nolikumus?
Lielie pasūtītāji prasības formulē diezgan precīzi un labi. Lai gan bijuši gadījumi, kad arī lielajiem pasūtītājiem tāpat gadās diskutablas lietas nolikumā un projekta dokumentācijā. Kopumā gan daudz vairāk problēmu ir ar mazajiem un vidējiem pasūtītājiem, piemēram, ar mazajām pašvaldībām.
Vai atbalstāt priekšlikumu, ka tad, ja konkursa rezultātu pārsūdzība tiek atzīta par nepamatotu, sūdzības iesniedzējam par to jāšķiras no palielas naudas summas?
Jā, noteikti! Pārsūdzēšanas kāre noteikti ir tik liela arī tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs domā: «Pārsūdzēšu konkursa rezultātus, vai tad man grūti? Neko jau tas neprasa.» Būvnieki iestājas par to, lai likumā tiktu paredzēts, ka nepamatotas pārsūdzības iesniegšana iesniedzējam liek šķirties no naudas, bet diemžēl šī prasība netika un netiek iekļauta normatīvajos dokumentos. Tas ir bēdīgi.
Kur radās problēmas Gaismas pils projekta īstenošanas gaitā?
Visi būvdarbi notiek precīzi pēc grafika un mums nav šaubu, ka šis objekts tiks atdots pasūtītājam pēc mēneša – 4. maijā. Problēma gan tiešām ir – nevis ēkā, bet līgumā un tenderī, kas ar to saistīts. Bez infrastruktūras Gaismas pils nevar darboties, bet infrastruktūras darbu līgums nebija pamatlīguma sastāvdaļa. Līdz ar to tika izsludināts jauns konkurss, tika veidots jauns tenderis tieši infrastruktūras darbiem, kurā mūsu kompānija ņēma dalību, un pēc sākotnējā tendera rezultātiem mums bija otrā labākā cena. Piedāvājums bija pieņemams – it kā, bet toreiz izvēlēja citu pretendentu, šo izvēli daudzi apstrīdēja, un tenderis beidzās bez rezultātiem.
Es uzskatu – tas, kā šī problēma patlaban atrisināta, respektīvi, tas, ka tika veidota sarunu procedūra, kuras rezultātā vairāku būvnieku apvienība darbus veic, ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka laika maz un visi galvenie infrastruktūras pieslēguma darbi jāpabeidz līdz šī gada beigām. Tagad līgums jau parakstīts un sākām pirmos darbus – pāļu ierīkošanu. Ļoti saspringtā ritmā arī plānojam strādāt līdz nākamā gada pavasarim.
Kad plānojat pielikt punktu Gaismas pils infrastruktūras darbiem, vai 2014. gadā, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, viss būs pabeigts?
Inženiertīklu pieslēgumam starptermiņš ir 20. decembris, bet visi darbi jāpabeidz līdz nākamā gada februāra beigām, marta sākumam.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 4. aprīlī, laikrakstā Diena!