Riekstiņa: Par bēgļiem, viedokļiem un sakāpinātām emocijām

"Kāpēc jūs Latvijā tā uztraucaties par bēgļu ierašanos? Mēs, zviedri, gan uz ieceļotājiem raugāmies mierīgāk," man nesen sacīja kādā Zviedrijas muzejā, kad pateicu - esmu no Rīgas. Savukārt apliecinājumus multikulturālismam, kas Zviedrijā iesakņojas aizvien pamatīgāk, varēja sastapt ik uz soļa. Vienā no centrālajām universitātes pilsētas Upsalas ielām ainavā dominē mošeja. Pašā Upsalas centrā, iepretim modernai koncertzālei - kongresu centram atrodas pārtikas veikals ar preču klāstu pasaules dienvidaustrumu reģionu gaumē un dienvidnieciska izskata pārdevējiem. Tas, ka Stokholmas iedzīvotāju vidū ievērojama daļa ir ieceļotāji, tiek uzsvērts pat lakoniskajā Zviedrijas galvaspilsētas prezentācijā uz prāmja, kas kursē no Rīgas uz Stokholmu.Latvijai nenoliedzami ir smaga un sarežģīta vēsture, un vēsture ietekmē spriedumus tagadnē. Turklāt atšķirībā no Zviedrijas, kurā pirms ieceļotāju vērienīgās uzņemšanas vienīgā skaitliski būtiskā nezviedru iedzīvotāju grupa bija sāmi valsts ziemeļos, Latviju faktiski nekad nevarēja un nevar uzskatīt par neapstrīdami mononacionālu valsti. Tāpēc tas, ka par bēgļu uzņemšanu Latvijā gan politiķu vidū, gan sabiedrībā vērojama viedokļu sadursme, ir loģiski. Turklāt viedokļu dažādība ir normāla demokrātiskas vides iezīme.Tomēr ir kāda nevēlama tendence. Dažādos līmeņos - no anonīmiem interneta komentāriem līdz autoritatīvai retorikai - tiek pausts, ka bēgļi, kas ierodas Eiropā, ir sociāli neveiksmīgi cilvēki, kuriem dzīve pašu valstī nešķiet gana laba. Šāds apgalvojums jāvērtē kā maldīgs, jo, kā Dienai norādīja ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālās pārstāvniecības pārstāvis Marku Aikomuss: "Piemēram, no Sīrijas bēg ārsti, juristi, skolotāji un citi labi izglītoti cilvēki." Turklāt tieši tāpēc, ka Latvijas XX gadsimta vēsturē ir daudz traģisma, mums vajadzētu saprast, ka agresīvu konfliktu gadījumā draudus dzīvībai var izjust gan inteliģences pārstāvji un uzņēmēji, gan pensionāri un skolēni, gan lauksaimnieki un bezdarbnieki.Atliek cerēt, ka politiķiem un amatpersonām, kas pieņem lēmumus par bēgļiem Latvijā, pietiek prasmes lemt tālredzīgi un racionāli, savukārt mūsu valsts sabiedrība neaiziet maldīgu vispārinājumu pavadā. Starp citu, atcerēšanās vērts ir fakts, ka iepriekš minētā Zviedrijas pilsēta Upsala savulaik kļuva par mājvietu latviešu rakstniecei, filozofei un tulkotājai Zentai Mauriņai, kura devās trimdā Otrā pasaules kara laikā un gadiem ilgi bija Upsalas Universitātes mācībspēku vidū.