SAB neviennozīmīgā pielaižu politika

Par spīti tam, ka šai valdībai mēdz piedēvēt jaunu politiku, Nemiro bija viens no nedaudzajiem patiešām jaunajiem ministriem, kuri politikā ienāca no privātās sfēras, nevis kā vecās politiskās elites pārstāvis, tikai jaunā kapacitātē. Ekonomikas ministram kā valdības koalīcijas pārstāvim, kura pārziņā ir arī energomilža Latvenergo veiksmīga darbība, protams, nebija viegli sabalansēt savu jauno lomu kaut vai ar KPV LV priekšvēlēšanu solījumiem par OIK atcelšanu. Vienlaikus par populistiem priekšvēlēšanu laikā dēvētajai, vēlāk šķelšanos piedzīvojušajai un jaunas identitātes un līderu meklējumos esošajai KPV LV tādi jauni, reprezentabli politiķi kā Nemiro bija vajadzīgi kā gaiss.

Nav svarīgi, kādi vēl iespējami apstākļi mudinājuši SAB anulēt Nemiro pielaidi valsts noslēpumam, jo tas netiek atklāts, līdz ar to – nav pārbaudāms. Svarīgi ir, kādi pieņēmumi izskanējuši publiski un nav tikuši noliegti no SAB puses. Vienīgā izskanējusī nevēlamā rīcība, ko piedēvē Nemiro kā pielaides anulēšanas iemeslu, ir viņa kontakti ar padomnieku, zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku, ar kuru politiķis, būdams jurists, iepriekš strādājis vienā advokātu birojā. Tieši šis nu jau bijušā ekonomikas ministra darbības aspekts tiek stigmatizēts jeb pateikts, ka tas ir pretrunā ar Latvijas publiskajā politikā pieņemamām normām. Vai tā ir? Ja tā būtu un šo principu SAB ievērotu attiecībā uz visiem politiķiem, politiskajām partijām un saimnieciskajām interesēm, kuras tās pārstāv, vai SAB būtu piešķīris pielaidi valsts noslēpumam, piemēram, pašvaldību ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par!), kura tuvība lēmumu pieņemšanā ar dažādu korupcijas ēnu apvīto Edgaru Jaunupu, kā runā, bija viens no riska faktoriem, ko pētīja drošības dienesti?

No ziņu arhīviem redzams, ka Rebenoks kā jurists iesaistījies dažādās ar mantiskajiem strīdiem saistītās civillietās, kas ir pašsaprotami, ņemot vērā viņa profesiju. Nekādi ar korupcijas ēnām saistīti skandāli Nemiro padomniekam līdzi nestiepjas, senākā viņa izsekojamā sasaiste ar politiku ir kādreizējā premjerministra Einara Repšes ārštata padomnieks jūrniecības un ostu jautājumos. Tagad, ekonomikas ministra virzīts, viņš ieņem Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu, kā arī piedalījies konkursā uz Latvenergo padomes locekļa amatu. Ja Rebenokam var pārmest vairāk nekā ambīcijas, kas nav nekas neierasts vai aizliegts, savs vārds te jau sen būtu bijis jāsaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet tā nav noticis. Citādi, kā ierasts jau gadu gadiem, SAB pielaižu politika tiek izmantota politiskās un saimnieciskās ietekmes sviru regulēšanai par labu tiem vai citiem politiskiem vai ekonomiskiem spēlētājiem.