Diemžēl daudziem – gan aktīvajā politikā esošajiem, gan izteikti apolitiskajiem sabiedrības locekļiem – jāatzīst, ne jau Covid-19 un ar to saistītais haoss un daudziem smagā ekonomikas krīze ir iemesls diezgan izteiktajam sabiedrības nicinājumam un riebumam pret valdošo varu.
Vīruss tieši tāpat kā bioloģiski cilvēka organismā, arī politiski un sociāli "uzsēdās" uz cilvēku vājākajām vietām un aktivizēja senās un slēptās kaites. Domājams, katrs cilvēks, kurš kaut cik regulāri vēl seko politiskajiem procesiem, sen jau pamanījis, ka šobrīd politiskajā sektorā dominē ļoti izteikta iedomība un augstprātība pret pārējo sabiedrību, taču būsim godīgi, šīs kaites bija tieši tādas pašas pirms pieciem, desmit un 20 gadiem, tikai "tajos mierīgajos laikos" šīs nianses tik ļoti nedūrās acīs kā šodien.
Šķiet, arī valdošās koalīcijas komunikācijas konsultanti neredz (vai vienkārši negrib redzēt), ka nu jau jebkura līmeņa un statusa politiķu izteikumi gan mutiski, gan rakstiski, no vienas puses, kļūst aizvien sausāki un jau iepriekš prognozējami, gan vienlaikus aizvien kaitinošāki sava satura un izteiksmes līdzekļu dēļ. Un te noteikti būtu vērtīgi saprast – vai šis sabiedrību ļoti kaitinošais un aizvainojošais stils ir izvēlēts apzināti, vai arī tā ir neapzināta, taču nākotnes kontekstā ļoti liktenīga politiķu un viņu konsultantu kļūda.
Ir vairāk nekā komiski arī dzirdēt augstākās raudzes politiķus piesaucam kaut kādus mistiskus "ārējos nelabvēlīgos spēkus" (gluži kā dažu autoritāru valstu diktatori), kuri esot ļoti ieinteresēti Latvijas sabiedrības šķelšanā un teju valsts sabrukumā, lai gan katram domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka lielākie kaitnieki ir tie, kuri nespēj kvalitatīvi strādāt, visās problēmās vainojot sākotnēji visu sabiedrību, tad vēlāk jau vairs tikai nevakcinētos cilvēkus, odiozus opozīcijas politiķus un tamlīdzīgi.
Un brīžiem rodas jautājums, vai konkrētais politiķis tomēr ir neveiksmīgi izteicies vai arī viņš savu dīvaino viedokli paudis apzināti, turklāt uzskata sabiedrību, proti, vēlētājus, par tik aprobežotu, ka tai domātais vēstījums ir jāsniedz maksimāli primitīvā un teju personiskiem pārmetumiem piesātinātā uzbrūkošā retorikā.
Pieļauju, ka daudzi politiķi savu un savu izteikumu popularitāti mēra savā atbalstītāju "burbulī", taču gribu atgādināt katram politiķim, kurš aizrāvies ar moralizēšanu par citiem un sevis slavināšanu, – šāda taktika var darboties mierīgos laikos un tāpat īslaicīgi, bet smagā krīzē un ļoti nokaitinātā sabiedrībā šāda rīcība netiek pieņemta un netiks aizmirsta.
Un jā – kā raksta viens augsts politiķis savā kārtējā vismaz daļu sabiedrības aizvainojošajā, garajā, bet kopumā tukšajā vēstījumā – vēlēšanas tiešām jau ir pēc gada.