Spiesti domāt par nabagiem

Šķiet ļoti loģiski, ka līdz tam nonākts, jo katram skaidrs, ka 64 eiro mēnesī, kas ir GMI līmenis, ir krietni par maz, ne tikai lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, bet vairumā gadījumu faktiski arī lai izdzīvotu. Nav saprotams tikai, kāpēc tik ilgam laikam bija jāpaiet un pat jānonāk līdz Satversmes tiesai, lai beidzot panāktu pārmaiņas šajā jautājumā. Jo īpaši, ņemot vērā, ka tas skar nebūt ne mazu cilvēku kopumu – kā tiesai vēstīja tiesībsargs, piemēram, 2018. gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659 ģimenes), no tām 4316 bija bērni, 3407 – cilvēki ar invaliditāti un 2986 – pensijas vecuma cilvēki.

Vēl mulsinošāki ir argumenti, ko tiesai minējusi valdības pārstāve. Proti, mājsaimniecību mediāna ienākumus nevērtējot tikai pēc oficiālajiem datiem, bet arī pēc iedzīvotāju aptaujām, kurās tiek ņemti vērā gan iedzīvotāju legālie, gan nelegālie ieņēmumi, kas tādējādi sniedzot skaidrāku izpratni par cilvēku faktiskajiem ienākumiem. Vai tas nozīmē, ka politiskajā līmenī tiek tā kā akceptēta nelegālo ienākumu gūšana? Un ko šajā gadījumā nozīmē balstīties uz kaut kādām aptaujām – tas ir kā mērīt ķermeņa temperatūru slimnīcā un izsecināt, ka faktiski tur visi veseli un triecami mājās kā simulanti? Ja ir kādi nelegālo ienākumu guvēji (un pat ja tādu ir daudz), pret šo negāciju ir atsevišķi jācīnās. Tāpēc vien, ka kāds attiecīgajā grupā varbūt ir negodīgs (tas katrā gadījumā jāpierāda), nevar norakstīt visus, arī godīgos, kuri kādu dzīves apstākļu dēļ nonākuši trūkumā.
Jā, var piekrist, ir arī citas palīdzības formas, tostarp pašvaldību atbalsts, tomēr tās nepienākas automātiski – ir jāiet, jāatzīst kādam, ka esi nabags, tātad jāpazemojas, jāiztur aizdomu pilna izprašņāšana, kam ne katrs pat vislielākajās grūtībās nonākušais ir emocionāli gatavs.

Protams, var paredzēt, kādi būs pretargumenti, kad nonāks līdz lemšanai par to, kā Satversmes tiesas nolemto izpildīt. Viens no būtiskākajiem – ja cilvēkiem automātiski maksās tik, cik nepieciešams, lai normāli dzīvotu, neviens taču neies strādāt. Tā var būt, taču tikai tad, ja joprojām vispirms jau nodokļu sistēma būs tāda, kas motivēs turēties zemo algu līmenī, nevis pelnīt vairāk – vismaz tik, lai būtu būtiska atšķirība starp normālu GMI un kaut vai zemākajām algām.