Kā otrā sērija šajā KNAB seriālā sekoja ziņa par minētās iestādes darbinieka piestrādāšanu autoskolā, kas atšķirībā no citiem līdzīgiem gadījumiem gan neesot sodāma. Formālā atruna – (nez kāpēc tikai šajā gadījumā) tā esot pedagoģiskā darbība. Taču daudz interesantāks šķiet pašreizējās KNAB vadītājas Jurčas televīzijā skaidrotais, ka, vērtējot amatu savienošanas pieļaujamību, tiekot ņemti vērā trīs būtiskākie principi – papildu nodarbe nedrīkst kaitēt galvenā amata pildīšanai, tā nedrīkst radīt interešu konfliktu un nedrīkst būt pretrunā nozares ētikas normām.
"Ja tas nenotiek darba laikā un netraucē tiešo darba pienākumu veikšanai, es vienmēr esmu atbalstījusi, ka cilvēki strādā un cenšas nopelnīt savai ģimenei iztiku, nevis [..] cenšas nelegāli piepelnīties [..] kaut kādā apšaubāmā veidā," Jurčas raidījumam Nekā personīga teikto atreferēja LETA.
Te divi aspekti. Pirmais –
skaidri redzama KNAB nekonsekvence likuma normu piemērošanā,
turklāt dīvainā kārtā interešu konflikta situācijas skatot caur drīzāk Darba inspekcijas, nevis savas kompetences prizmu. Kāpēc "ja tas nenotiek darba laikā un netraucē tiešo darba pienākumu veikšanai" tika ignorēts Langas gadījumā? Jo noteicoša bija lēmumu pieņēmēju personiskā attieksme pret vērtējamo?
Otrs aspekts – ir saprotamas politiķu bailes pat ieminēties par kādu interešu konfliktu regulējumu pārskatīšanu to mīkstināšanas virzienā, taču skaidrs, ka vismaz diskusijai par to, vai šur tur jau neesam, kā saka, pāršāvuši pār strīpu ar savu "nedrīkst!", gan sen ir laiks. Šie konkrētie piemēri ļoti skaidri pierāda, ka amatu apvienošanā ar formālo pazīmi, ka kādam ir amatpersonas statuss, vien nepietiek un arī izņēmumi ar "pedagoģisko darbību" ir dažādi interpretējami. Liegumiem jābūt vairāk saistītiem ar iespējamo kaitējumu, kas izriet no amatpersonas blakus darbības.
Un, protams, jāvērtē, vai valsts amatpersonas statuss tik daudzos gadījumos piešķirams, kā tas ir tagad. Jau pirms vairākiem gadiem biju ļoti pārsteigts, kad, kārtējo reizi mainot likumus, par valsts amatpersonu kļuva toreiz daļēji valstij piederošās airBaltic akcionārs Fliks. Bija saprotams, ka tas ir veids, kā viņu ierobežot. Nu absurdi sodīta Langa. Kad šīs amatu liegumu spēles vienreiz izbeigs un sāks vērtēt valsts pārstāvju atbildību pēc būtības?