Bet neļausimies emocijām, vērtējot šo situāciju, – liekas kaislības vien aizmiglo skatu. Skaidrs, ka šis ir veikls manevrs vispirms jau tāpēc, lai transformētu sabiedrības uzmanību un attieksmi. Ja līdz šim gluži spontāni likām vienlīdzības zīmi starp vārdiem Nils Ušakovs un Rīgas vara, tad līdz ar Ušakova pretenzijām uz vietu Eiroparlamentā viņa redzamo saiti ar pašvaldību tiek mēģināts pārraut. Protams, pat neatkarīgi no tā, vai viņa pēctecis būs kāda latviešu sabiedrībai mazāk interesanta vai, tieši otrādi, asinis uzdzenošāka persona, Saskaņas līdera reālā ietekme pār norisēm Rīgā nemazināsies, pat viņam ik pusnedēļu Briselē esot. Tas pats attiecībā uz Ameriku. Tā teikt – mainās aktieri, bet režisori paliek tie paši.
Kā ar to mainās sabiedrības attieksme? Lozungs Gāzīsim Nilu! automātiski vairs nav aktuāls, ja viņš pats aiziet. Ja attieksme pret Rīgas domē pie varas esošajiem vairs nav tik viegli asociējama ar vienu vai divām konkrētām personām, arī prasībai pēc Rīgas domes atlaišanas vairs nav tās jaudas, kas bija. Varas maiņas jautājums vairs nav tik aktuāls, lai arī pie varas (jeb precīzāk – teikšanas) faktiski paliek tie paši. Savukārt tie, kuri inerces pēc turpina kampaņot pret Ušakovu vai Ameriku, pret viņu izredzēm būt ievēlētiem Eiroparlamentā, paši to laikam neapzinoties, faktiski veicina viņu palikšanu Rīgas domē. Nu, sakiet vēl, ka šis nav izcils manevrs!
Ušakovam un Amerikam šajā spēlē ir tā dēvētā win-win situācija, kad labi gan iekļūstot Eiroparlamentā, gan arī tur netiekot. Jā, arī netiekot, jo kampaņotāji pret viņiem būs gandarījumu guvuši, negācijas lielākais vilnis būs pāri, abi pieminētie varēs turpināt pārvaldīt Rīgas pašvaldību, kā to darījuši visus šos pēdējos gadus.
Un kā ar to deputāta imunitāti? Redziet, ievēlēšana Eiroparlamentā no iespējamas kriminālatbildības pilnībā nepasargātu. Lai gan, protams, ja kriminālvajāšanai prasītu izdot Eiropas Parlamenta deputātu, pamatojumi būtu jāsagatavo krietni rūpīgāk, ar revolucionāro pārliecību tādā gadījumā vien nepietiktu. Bet arī tas ir izdarāms, ja ir pamats. Līdz ar to skaidrs, ka deputāta imunitāte nav panaceja. Tātad ne par to šajā gadījumā stāsts.
Kā tādā gadījumā rīkoties vēlētājiem un arī politiskajiem konkurentiem, lai priekšvēlēšanu kaislību pārņemti nenonāktu muļķa lomā? Es domāju, ka vairāk der fokusēties uz to, par ko pašam balsot, nevis uz to, par ko nekādā gadījumā nebalsot. Jo vēlēšanās taču mēs biļetenus ar atbalstāmo vārdiem metam urnā, nevis kādu "nepareizo" no tās ņemam ārā. Kampaņa pret kādu varbūt mazliet mobilizē tā pretiniekus, bet jāņem vērā, ka arī atbalstītājus.
Reņģēdājs
a ko ta nu?
:(