Protams, intrigu un potenciālās sadarbības shēmu zīmēšana vairāk vai mazāk tagad samazināsies Rīgas domē, jo līdz ar Viļņa Ķirša ievēlēšanu par Rīgas mēru un līdz ar to oficiālu jaunas koalīcijas izveidošanu galvaspilsētā mēs kā vēlētāji un nodokļu maksātāji varam un esam tiesīgi sagaidīt, ka domnieki vairs stundām ilgi nesēdēs dažādās apspriedēs un sanāksmēs, bet sāks produktīvu un efektīvu darbu, kura rezultāti jau drīzumā būs pamanāmi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir atlicis patiesībā ļoti maz laika, tas nozīmē – jaunajai domes koalīcijai, ja tā spēs noturēties līdz nākamajām vēlēšanām, būs ļoti jāpacenšas, lai Rīgā tiktu paveikti būtiski attīstības projekti, kas neaprobežojas ar daļēji vai pilnībā nokaltušiem kokiem koka kastēs Rīgas centrā vai skaistu frāžu savirknējumu amatpersonu uzrunās dažādos svētku pasākumos. Un šajā sakarā jācer, ka jaunajā koalīcijā vairāk dominēs kaut cik patiesas vēlmes pilsētas attīstībā un daudz mazāk – kaut kādas iespējamās politiskās shēmas un publiski nezināmas intereses.
Mazliet citāda situācija gan ir ar valdības koalīciju. Neskatoties uz to, ka Jaunā Vienotība pat vēl pirms nu jau demisionējušā premjera Krišjāņa Kariņa oficiālā atlūguma iesniegšanas pasteidzās izvirzīt nākamā Ministru prezidenta amata kandidātu, politikas vērotāju domas par iespējamo jaunās koalīcijas tapšanas gaitu un ilgumu atšķiras.
Nevar izslēgt, ka Valsts prezidents, izvērtējot visus plusus un mīnusus, pašreizējā situācijā varētu tiešām oficiāli nominēt pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu premjera krēslam, tomēr izskatās, ka tik viennozīmīgi viegli un raiti ar jaunās koalīcijas izveidošanu viņai varētu arī nesekmēties. Tam var būt ļoti dažādi iemesli, tostarp arī kādu tuvāk vai tālāk pie politiskajiem spēkiem stāvošu cilvēku intereses un spējas vienoties par sev vēlamāko scenāriju.
Turklāt arī publiski skandētais arguments, ka jauna valdība ir jāizveido pēc iespējas ātrāk, lai neiekavētu nākamā gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu, arī vairāk ir tikai tāds publiskās retorikas temats, jo tā pilnīgi noteikti nebūtu pirmā reize, kad jauns gads tiek sākts ar tā saukto tehnisko budžetu. Katrā ziņā vasara ir beigusies, jācer, ka politiķi sāks strādāt