Vēlamo uzdod par reālo

Turklāt, ņemot vērā, ka darba grupas dalībniekiem bija atšķirīgi viedokļi par OIK problēmas risinājumiem, atbilstoši nolikumam – ja tās dalībnieku vidū nav vienprātības, gala lēmumu vajadzēja pieņemt balsojot. Savdabīgā kārtā ministrs Ašeradens šajā diskutablajā situācijā nav uzskatījis par nepieciešamu rīkot balsojumu, tā vietā piedāvājot ikvienam atšķirīgā viedokļa paudējam savas domas pievienot dokumentam klāt atsevišķi.

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija (EM) jau paziņojusi, ka "gala ziņojumu" plānots iekļaut Ministru kabineta 7. augusta, proti, rītdienas, sēdes darba kārtībā. Gan Dienas rīcībā esošie atsevišķu darba grupas dalībnieku rakstiskie viedokļi, gan arī ekspertu stāstītais par viedokļu nesakritību ļauj nojaust, ka "gala ziņojuma" pamata dokumentā, visticamāk, ir atspoguļota EM nostāja jeb interpretācija par, ministra Ašeradena vārdiem sakot, "fundamentālās makroekonomiskās kļūdas" novēršanu. Savukārt citu darba grupas dalībnieku viedokļi atspoguļosies kā pamata dokumentam klāt pievienoti pielikumi. Un vēl būtiski – ņemot vērā, ka tā saucamais gala ziņojums nepauž vismaz konceptuāli kopīgu darba grupas gala secinājumu, turklāt vairāki tās dalībnieki ir pauduši, ka nepiekrīt EM viedoklim, ir visai pamatots jautājums – cik leģitīms ir dokuments, kuru ministrs Ašeradens šobrīd triecientempā virza izskatīšanai valdībā, un kādu lēmumu īsti ir paredzēts pieņemt valdībai šajā sakarā?

Pieņemot, ka izskatīšanai valdībā EM patiešām iesniegs gan nosacīto "gala ziņojumu", gan arī tam klāt pievienos darba grupas dalībnieku atšķirīgos viedokļus, rodas vēl būtisks jautājums – vai dažādas jomas pārstāvoši ministri spēs, piemēram, stundas vai divu laikā valdības sēdē kvalitatīvi un detalizēti iepazīties ar samērā lielo specifiskas informācijas apjomu, lai pieņemtu izsvērtu, kompetentu un uz kvalitatīviem argumentiem balstītu lēmumu ar tālejošām milzīgām finansiālām sekām? Vērts piebilst, ka vismaz vēl sestdienas (4. augusta) dienas vidū 7. augustā paredzētās Ministru kabineta sēdes darba kārtībā šāds jautājums nebija iekļauts. Ir sajūta, ka šobrīd dzimst "makroekonomiskā kļūda II".