Viens konkrēts piemērs. Pagājušajā nedēļā aģentūra LETA publicēja šādu informāciju: "Stokholma, 31. okt., LETA-DPA. Zviedrijas galvaspilsētas vadība sestdien paziņojusi, ka slēdz visus muzejus un galerijas un atceļ grupu sporta nodarbības baseinos un slidotavās, lai iegrožotu Covid-19 izplatību. Šobrīd paredzēts, ka minētie ierobežojumi būs spēkā līdz 19. novembrim." Šī ziņa nonāca interneta portālos un sociālajos tīklos, bet tur izpelnījās tādus komentārus kā "Meli!" un citus līdzīgus, kuros tika apšaubīts šīs ziņas patiesums. Radās iespaids, ka daļā mūsu sabiedrības ir iesakņojies uzskats – Zviedrija ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai neievieš, tādēļ latviešu valodā lasāmā informācija par to, ka Stokholmā uz laiku tiek slēgti, piemēram, muzeji, vēsta nevis par reālu faktu, bet ir daļa no kādas sazvērestības.
Ielūkoties tādu populāru Stokholmas muzeju kā Nacionālais muzejs, Ziemeļu muzejs, kuģa Vāsa muzejs un citu muzeju interneta vietnēs, kur ir pieejama informācija ne tikai zviedru, bet arī angļu valodā, un izlasīt tekstu, ka muzejs tiešām uz laiku ir slēgts saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem pasākumiem, kas izriet no Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras norādēm, – tas daļai interneta lietotāju šķiet par sarežģītu. Vieglāk ir virtuālajā vidē apgalvot, ka meli ir jebkāda informācija, kas neatbilst priekšstatiem par to, kā būtu jābūt.
Te ir vērts atgādināt, ka nesen intervijā Dienai mobilo sakaru operatora Bite vadītājs Kaspars Buls, raksturojot situāciju, sacīja: "Sociālie tīkli paver daudzas pozitīvas iespējas, taču vienlaikus ir vide, kurā viegli radīt masu histēriju. Arī Covid-19 pandēmijas kontekstā redzam, ka ir tādi cilvēki, kuri apgalvo, ka visi eksperti melo, bet tic tam, ko pauž, iespējams, pat anonīmi sociālo tīklu lietotāji."
No vienas puses, var, protams, teikt, kāda vispār nozīme tam, kam tic vai netic līdzcilvēki, bet, no otras puses, šis ir temats, ko bez ievērības nevajadzētu atstāt pie varas esošajiem politiķiem, viņu konsultantiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, jo saspringtajos pandēmijas apstākļos ir svarīgi par nozīmīgiem lēmumiem informēt iedzīvotājus tādā formā, lai vismaz sabiedrības vairākums šo informāciju uztvertu nopietni un ievērotu ar to saistītās rekomendācijas.
Vēstīt tā, lai tauta noticētu
Pēdējā laikā daudzviet Eiropā ir pastiprināti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un likumsakarīgi daudzviet – arī mūsu valstī – paaugstinās sabiedrībā jūtamais stresa līmenis. Līdz ar to aizvien aktuālāks kļūst temats par to, kādai informācijai cilvēki tic, bet kādai netic.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.