VID ģenerāldirektore: Iedzīvotājiem nepamatotus VID lēmumus jāapstrīd

Finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai sacīja, "tas, ka VID speciālisti cilvēkiem sniedza atšķirīgu, pretrunīgu informāciju, bija problēma gadiem". Finanšu ministrs arī teica, ka jūs mērķtiecīgi cenšaties šo problēmu novērst. Vai līdz ar nozaru ierobežojumu MUN regulējumā nepieaugs risks, ka atkal būs pretrunīga informācija? 

Varētu palīdzēt tas, ka visi strīdīgie jautājumi tagad tiek skatīti centralizēti. Tās funkcijas, ko veic mūsu kolēģi reģionos, saistās galvenokārt ar situācijām, kurās ir viena, nepārprotama atbilde. Ja nepieciešama vērtēšana un konsultācija ar Finanšu ministriju vai Ekonomikas ministriju, vai Tieslietu ministriju, tas notiek centralizēti. Visi strīdīgie jautājumi neatkarīgi no tā, kur Latvijā nodokļu maksātājam jautājums radies, nonāk te, Talejas ielā Rīgā. VID Nodokļu pārvaldes metodologi un eksperti nāk kopā, un mēs mēģinām nodrošināt atbilžu vienveidīgumu. Arī visus e-pastus, kuros nodokļu maksātāji uzdod jautājumus, mēs izskatām centralizēti, jo citādi nevaram uzraudzīt atbilžu sniegšanu tā, lai izslēgtu manipulācijas iespējas.   

Ja komersantam, kas darbojas Latgalē, teiksim, Dagdā vai Ciblā, būs domstarpības ar VID darbinieku par to, ir vai nav šim uzņēmumam tiesības strādāt MUN režīmā, tad strīds nonāks centralizētajā izskatīšanā Rīgā? 

Vispirms uzņēmējs vērsīsies, piemēram, Dagdā ar iesniegumu reģistrēt viņa darbību MUN režīmā. Tiks pieņemts lēmums, reģistrēt vai nereģistrēt. Ja lēmums būs nelabvēlīgs un konkrētā fiziskā persona to apstrīdēs, tad gan vairs Dagdā uz vietas jautājumu nevērtēs un neizskatīs. Izskatīšana notiks centralizēti. 

Gadījumi, kad identiskā situācijā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem kādu tiesību normu piemēro dažādi, nedrīkstētu būt? 

Es ļoti gribētu teikt, ka tādu situāciju, kad identiskā situācijā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem dažādi piemēro vienu un to pašu tiesību normu, vispār nav, bet var jau būt, ka kaut kas paslīd garām. Tomēr tā nedrīkstētu būt.

Konkrēts piemērs. Pirms vairākiem gadiem ieviesa fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja statusu, nosakot, kam to nevar piemērot, un izrādās, ka no diviem identiskas saimnieciskās darbības veicējiem vienam pateikts – jūs varat būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs, otram pateikts – jūs nevarat būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs.

Tādai situācijai šobrīd nevajadzētu būt, mums ir iekšējie norādījumi, ko mūsu darbinieki izmanto savā darbā, un, pat ja kaut kas paslīd garām filtriem, tad jāatceras, ka ir apstrīdēšanas iespēja. Turklāt apstrīdēšana notiek te, Rīgā, strīdīgie jautājumi nonāk pie manis.  

Tātad nodokļu maksātājam, kuram šķiet, ka par viņu kāds VID darbinieks pieņēmis nepamatotu lēmumu... 

...viennozīmīgi jāizmanto savas tiesības un lēmums jāapstrīd. Cīnīties par savām tiesībām ir normāli.  

Kādas ir VID galvenās prioritātes šim un nākamajam gadam? 

Mēs strādājam pēc trīs gadu stratēģiskajiem plāniem, 2016. gads ir pēdējais trīs gadu plānā. Nākamajā gadā sāksim novērtēt, ko esam paveikuši. Mums ir daudzas vēl pilnveidojamas un sakārtojamas lietas. Te ir runa par to, kas saistīts ar VID klientiem – gan par pakalpojumiem, gan par kvalitāti. Mums bija aptauja, reizi divos gados tādu veicam, un klienti mūs novērtēja ļoti augstu – uz astoņi desmit ballu sistēmā, bet, ja paskatāmies sīkāk, tad labi parādījās pasākumi, kas vēl jāveic. Piemēram, mūsu mājaslapā ir sarežģīti atrast visu vajadzīgo, tā būtu jāvienkāršo. 

Turklāt būtisks ir balanss – tiem, kuri maksā nodokļus, mēģinām palīdzēt un rast kopīgu risinājumu viņu problēmām, bet saistībā ar tiem, kuri izteikti nemaksā nodokļus, ir jautājums par uzraudzību un kontroli.  

Vēl viens aspekts ir saistīts ar mūsu pašu personālu, ar darba kvalitāti. Joprojām turpināsim pilnveidot atalgojuma sistēmu. Šis gads ir pirmais, kad darbiniekiem izteikti ir pamatalga un mainīgā daļa, kas atkarīga no darba rezultāta. Katram VID darbiniekam zināms, kādi rezultāti jāsasniedz, rudenī sāksies vērtēšana, mūsu budžets atļauj piemaksas, bet ne visi tās saņem, tas atkarīgs no vērtējuma, un, ja vērtējums zemāks, tad labi, ka cilvēks vispār algu saņem. 

Vērtējat no tāda skatpunkta, lai vairāk naudas nodokļos tiktu iekasēts, vai ir vēl citi kritēriji? 

Nē, noteikti ne tikai no tāda aspekta, lai vairāk naudas nodokļos tiktu iekasēts. Ir būtiski ievērot termiņus, kas likumā noteikti, būtiska ir kvalitāte – piemēram, ja tiesā apstrīd manu lēmumu, tad man ir svarīgs galīgais tiesas spriedums. Protams, visos gadījumos tiesā neuzvarēsim, bet es nosaku, cik procentos gadījumu jābūt mūsu taisnībai, jo tas liecina par to, cik pārdomāti esam sagatavojuši lēmumu. 

Visu interviju ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni lasiet ceturtdienas, 5. novembra laikrakstā Diena!