Visi riski apzināti?

Cits jautājums – vai izdosies? Proti, vai pietiekami labi apzināti visi riski par to, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā var vēl vairāk pastiprināt vilkmi pēc ārkārtas vēlēšanām visā valstī, jo cilvēki uztvers to kā risinājumu visām problēmām? Un vai apzināts, ka pašlaik Rīgā opozīcijā esošās partijas var nebūt pietiekami spēcīgas, lai konkurētu ar Saskaņu, kam ir īpaši stabils un viegli mobilizējams vēlētājs un ko glābt steigšoties "Briseles Nils", vai Gods kalpot Rīgai, kam ar faktiski jaunu līderi Rīgas mēra krēslā ir veiksmīgi izdevies sevi parādīt kā pragmatisku problēmu risinātāju, nevis populistu, kādi ir pārējie?

Zinu, ka lielas cerības tiek liktas uz grozījumiem likumos, kas noteiktu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā, kā šis, būtu izlaižamas nākamās kārtējās vēlēšanas, tātad dome būtu jāvēlē nevis aptuveni uz gadu, bet vairāk nekā uz pieciem. Tas motivē uz Saeimu aizmigrējušās lokomotīves atgriezties pašvaldību vēlēšanu sarakstos, taču, kā redzam, tikpat labi "atvelk" atpakaļ uz Rīgu arī Briselē patvērušos. Tātad no tā ieguvumu maz – ko sarūpē sev, tas tiek arī konkurentam. Un naivi domāt, ka pēc visiem skandāliem bijušais Rīgas mērs vairs nav sava "saraksta vilcējs" – tas, ko par viņu dzird runājam latviskajā informatīvajā telpā, tiem, kuri pamatā sazinās krievu valodā, ir kā apdraudējums arī sev, tātad nostrādā pretēji un mobilizē.

Tāpat jāņem vērā, ka Saskaņa ir noskaņota priekšvēlēšanu kampaņā izmantot Saeimas atlaišanas kārti, mudināt savus vēlētājus parakstīties par referenduma rīkošanu. Cik vērti būs to solījumi Rīgas domes vēlēšanās, kuru dēļ tauta parakstās par Saeimas atlaišanu?... Tāpēc saku – nav pārsteigums, ka valdības partijas ar ārkārtas vēlēšanām Rīgā raujas novērst uzmanību no sevis, taču šī būtu tā reize, kad derētu kā šahā padomāt dažus gājienus uz priekšu par to, kāda būs pretinieku rīcība, kas var tikt izmantots pret pašiem, kādi ir spēku samēri, kādi ir iespējamie riski.