Tuvojoties 14.Saeimas vēlēšanām, "EY" nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas, secinot, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir iecere samazināt PVN likmi atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.
Pēc "EY" ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām ES nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.
Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmi pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.
"EY" partnere un nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne skaidro, ka, pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija, kā ES dalībvalsts, ir pakļauta ES normatīviem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem.
Kopš 2022.gada 6.aprīļa ES dalībvalstu iespējas noteikt samazinātu PVN likmi ir būtiski paplašināta. Atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām, piemēram, pārtikai, dalībvalstis var noteikt likmi, kas ir zemāka par 5%, kā arī noteikt 0% likmi.
Tāpat ir paplašināts to preču un pakalpojumu kategoriju klāsts, kam samazinātās likmes ir iespējams piemērot. Piemēram, kopš 2022.gada 6.aprīļa samazinātu PVN likmi dalībvalstis var piemērot saules enerģijas paneļu piegādei un uzstādīšanai uz privātiem mājokļiem, mājokļiem un sabiedriskām un citām ēkām, ko izmanto darbībām sabiedrības interesēs.
"EY" eksperti norāda, ka šādus konkrētus plānus partiju programmās ieraudzīt nevar, taču, iespējams, ka tieši šajos jaunajos nosacījumos slēpjas iespēja ievest samazinātu PVN likmi, kas sasniegtu vēlamos mērķus.
Tāpat Butāne skaidro, ka samazinātās PVN likmes ietekme uz preču un pakalpojumu gala cenu, kuru maksā iedzīvotāji, nav vienkārši novērtēt, kā arī PVN samazināšana ne vienmēr var panākt vēlamo cenu samazināšanas efektu. Cenas vienlaicīgi ietekmē daudz un dažādi faktori, kuru vidū skaidri noteikt tieši piemērojamās PVN likmes ietekmi uz cenu var būt visai sarežģīti. Turklāt, dažādu tirgus īpatnību dēļ šī ietekme var būt atšķirīga dažādiem pakalpojumiem un precēm.
"EY" Nodokļu nodaļas vecākais projektu vadītājs Edžus Valdmanis informē, ka samazinātas PVN likmes ieviešana patiesi var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, kuru maksā patērētājs. Tā kā PVN tiek uzskatīts par regresīvu nodokli, tas ir, tas rada lielāku slogu tieši mazāk turīgajai sabiedrības daļai, šādā gadījumā tiktu sasniegts vēlamais mērķis un tiktu mazināts nodokļu slogs tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Valdmanis norāda, ka tieši ar šādu redzējumu Eiropas Parlaments virzīja visai neseno "revolūciju" PVN likmju nosacījumos, kas jāievēro dalībvalstīm, kuras rezultātā tika paplašināta dalībvalstu brīvība ieviest dažādas samazinātās likmes.
Tomēr Valdmanis skaidro, ka pieredze rāda, ka PVN likmes samazināšana var arī nedot vēlamo efektu, uzņēmējiem paaugstinot cenas un optimizējot peļņas rādītājus sarežģītas konkurences apstākļos, kā rezultātā cenas, ko maksā patērētājs samazinājums ir neliels vai cena paliek nemainīga. Šādu scenāriju reālāku padara apstākļi, kuros uzņēmumu izmaksas strauju pieaug. Turklāt zaudētos budžeta ieņēmumus var nākties kompensēt citā veidā.
Jebkurš PVN likmes samazinājums, "EY" ekspertu ieskatā, būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā pastāvošos tirgus mehānismus un apstākļus, rūpīgi izvērtējot likmes samazināšanas potenciālo ietekmi uz preču vai pakalpojumu cenu. Lai gan PVN likmes samazināšana var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, solījums, ka likmes samazināšana jebkurai preču vai pakalpojumu kategorijai nesīs gan ieguvumu patērētajiem, gan būs līdzsvarota no valsts budžeta ilgtspējas viedokļa, būtu jāuztver visai piesardzīgi.
"EY" eksperti atzīmē, ka neskatoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem citas ES dalībvalstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un enerģētikas krīzi, ir aktīvi izmantojušas PVN likmju samazināšanu savā nodokļu politikā, veicot provizoriskus izvērtējumus un paredzot rūpīgi izvēlētos ierobežojušos pasākumus.