Saprotams vēstījums – lai pēc neatliekamās palīdzības vērstos vien tie, kuriem ir nepieciešama tiešām neatliekama palīdzība. Bet! Kā cilvēks lai pats novērtē, vai dīvaini sirdspuksti, reiboņi, galvas vai vēdera sāpes vai varbūt gripas simptomi ir vēstnesis lielai vai nelielai saslimšanai? No gripas radītām komplikācijām taču arī katru gadu ne viens vien nomirst, un gan jau pamatā tāpēc, ka nav laicīgi vērsies pie ārsta, kurš laicīgi konstatētu problēmu un ārstētu.
Brīvdienās un darbdienu vakaros ģimenes ārsti nav pieejami (tiesa, arī darbalaikā ne vienmēr, jo rindas pie to kabinetiem diemžēl ir pašsaprotama parādība). Man ir nācies brīdī, kad ārsta palīdzība būtu nepieciešama, bet tomēr, šķiet, ne tik akūti, lai sauktu neatliekamos, zvanīt uz dežurējoša ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni, kur it kā vajadzētu būt, ka padomus sniedz profesionāls mediķis, bet no šādas sarunas jēgas nebija itin nemaz –
to, ka jādzer tēja, kāds simptomus mazinošs līdzeklis un, ja labāk nepaliek, pēc iespējas ātrāk jāiet pie ģimenes ārsta, zināju jau tāpat.
Jā, laba pieredze bijusi, zvanot uz 113 un sakot, ka vajag padomu, – tad savieno ar ārstu, kurš, uzklausot stāstījumu, patiešām profesionāli izvērtē, vai varbūt tiešām nepieciešama neatliekama palīdzība, taču šajā situācijā, tāpat kā gadījumā ar dežūrārstu, acīmredzami vājā vieta ir pilnas informācijas par pacientu nepieejamība medicīnas darbiniekam, kurš telefoniski cenšas saprast problēmu (e-veselības sistēma pilnā apjomā nestrādā, turklāt šādā gadījumā gan jau to ierobežotu arī Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Tad kāda ir alternatīva neatliekamajai palīdzībai? Pašam braukt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu? Arī tas ir darīts... Diemžēl. Gan ne savas, bet kāda tuvinieka veselības problēmu dēļ ir nācies pat pavisam nesen panīkt Stradiņu uzņemšanas nodaļas rindā. Tos, kurus atved ar neatliekamās palīdzības auto, protams, pieņem bez rindas. Bet tiem, kas paši atnākuši, rinda ir viena neatkarīgi no tā, cik akūta un varbūt pat dzīvībai bīstama ir problēma. Gaidi nu tur līdz...
Nevainoju pie visa iepriekš minētā NMPD direktori. Viņas rūpes par savas saimniecības efektīvu darbu ir saprotamas un atbalstāmas. Šī situācija vien kārtējo reizi liek pievērst uzmanību, cik fragmentēta, savstarpēji pretrunīga ir dažādu struktūru loma veselības aprūpes sniegšanā.
nost cipuli