Šogad starptautiskā novērtējumā Latvijas nodokļu sistēma atzīta par trešo konkurētspējīgāko Eiropas Savienībā (ES). Tajā pašā laikā pašu mājās visi sūrojas par ārkārtīgi augsto nodokļu slogu, uzņēmēji teic, ka nevar attīstīt biznesu. Kāda ir jūsu diagnoze – cik konkurētspējīgi mēs esam un kā ir ar šo nodokļu slogu?
Minētajā starptautiskajā novērtējumā dominējošais ir princips – jo zemākas nodokļu likmes, jo labāk. Raugoties uz Latvijas nodokļu sistēmu, dažādie viedokļi ir tāpēc, ka cilvēki to vērtē pēc ļoti dažādiem kritērijiem. Piemēram, ja vērtējam nodokļu ieņēmumu īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad tas mums ir zemāks nekā vidēji ES. Latvijā nodokļu ieņēmumu īpatsvars no IKP ir ap 30%, kamēr vidēji ES tas ir ap 40%. Savukārt, ja raugās uz nodokļu likmēm, tad attiecībā uz darbaspēka nodokļu slogu tas ir gana augsts – virs ES vidējā. Nodokļu iekasējamība gan Latvijā ir zema. Valstis, kur darbaspēka nodokļi ir zemāki nekā mums, iekasē vairāk. Tas nozīmē, ka problēma ir nevis likmēs, bet nodokļu iekasējamībā. To nosaka vairāki faktori, piemēram, ēnu ekonomika. Latvijā "aplokšņu algu" īpatsvars pārsniedz vidējos rādītājus Baltijas valstīs. Tiek lēsts, ka "aploksnes" tiek maksātas vienai piektdaļai strādājošo. Ja mēs ēnu ekonomikas ziņā pietuvotos Lietuvai un Igaunijai, tad papildus valsts budžetā ieņemtu 300 līdz 400 miljonus eiro gadā. Bet ēnu ekonomika nav vienīgais cēlonis zemajai iekasējamībai. Turklāt jānorāda, ka ēnu ekonomiku var samazināt apmēram par vienu procentu gadā. Vēl viens faktors zemajai nodokļu iekasējamībai ir speciālie nodokļu maksāšanas režīmi, piemēram, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Ja cilvēks tiek nodarbināts šajā režīmā, tad viņš samaksā daudz mazāk nodokļos. MUN režīmā ir nodarbināti 10% strādājošo, bet sociālajā budžetā iemaksā 2%. Tas nozīmē, ka pensiju gados viņu iztika būs ļoti ierobežota.
Esmu runājusi ar ārvalstu investoriem, kas uz mūsu nodokļu slogu raugās daudz labvēlīgāk nekā vietējie uzņēmumi. Jums ir skaidrojums, kādēļ tā?
Tādēļ ka daudzās rietumvalstīs kopējais nodokļu slogs ir vēl augstāks. Latvijā ir arī izveidojusies tradīcija, ka nodokļu joma ir pirmā, ko kritizē uzņēmēji. Protams, valstis mēdz konkurēt ar nodokļiem, kas noved pie zemām likmēm, bet arī zemas iekasējamības, un valsts vairs īsti nav spējīga pildīt savas funkcijas. Jāsaprot, ka šāda cīņa starp valstīm, kurai būs zemākas nodokļu likmes, ne pie kā laba nenoved un no tā vajadzētu izvairīties.
Kā šajā kontekstā vērtējat lēmumu samazināt akcīzes nodokli alkoholam?
Tas nebija pareizi, īpaši no ilgtermiņa skatu punkta. Tas nenāk par labu nedz Igaunijai, nedz Latvijai. Es arī apšaubītu aprēķinus par to, ka pazemināta akcīze ļauj noturēt ārvalstnieku alkohola patēriņu pierobežā iepriekšējā līmenī. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka zemāka akcīze ļautu noturēt līdzšinējā līmenī nodokļu ieņēmumus, bet tas būtu tādēļ, ka pieaugtu arī iekšējais alkohola patēriņš. Manuprāt, tas no valstiskā, īpaši sabiedrības veselības viedokļa, nav pareizi.
Domnīca Certus vienmēr ir postulējusi, ka Latvijai konkurētspējas vārdā jātiecas uz zemāko nodokļu slogu Baltijā. Vai iesaistīšanās šādā, kā angļi to sauc, žurku skrējienā pēc zemākām likmēm ir tas, kas mums būtu jādara?
Šāda nodokļu sacensība starp Baltijas valstīm nav vēlama, tā vietā ir nepieciešams savstarpējs dialogs valdību līmenī. Tajā pašā laikā es aicinātu izvairīties no otras galējības, kad, raugoties uz augstākām likmēm Rietumvalstīs un augstākiem ieņēmumiem, aicina to pašu darīt arī Latvijā. Ne vienmēr nodokļi ir izšķirošie, kādēļ uzņēmumi kādu valsti izvēlas par savu mājvietu. Piemēram, Zviedrijā ir lielāka ekonomika un lielāks tirgus nekā Latvijā, daudz labvēlīgāka infrastruktūra un augstāk kvalificēts darbaspēks. Tādēļ daudzi uzņēmumi šo augstu nodokļu valsti tomēr izvēlas par savu mājvietu. Latvijai trūkst šo pievilcīgo faktoru. Mums ir mazāks tirgus, sliktāka infrastruktūra, mazāk kvalitatīvas izglītības un tieslietu sistēmas. Tādēļ mums nodokļu sistēmai ir lielāks svars nekā citās valstīs. Tomēr mēs nevaram arī ieiet mūžīgā sacensībā par zemākām likmēm, jo valstij ir vajadzīgi ieņēmumi.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
rūgtā patiesība
Attīstības un attīstīta ekonomika
D