"VK ir jārāda priekšzīme attiecībā uz reformas ieviešanu. Arī VK ievēros tos pašus principus, kas tiek reklamēti pārējai valsts pārvaldei. Pirmkārt, ir paredzēta tā sauktā maigā reforma, kas nozīmē to, ka, aizejot kādam darbiniekam, jāizvērtē, vai nav iespējams pārkārtot esošos procesus tā, lai jauns darbinieks vietā nebūtu jāpieņem. Otrkārt, ir piespiedu darbinieku skaita samazināšana, kas paredz pārskatīt esošos procesus, lai, tos optimizējot, panāktu efektīvāku darbu izdarīšanu ar mazākiem cilvēkresursiem," sacīja Citskovskis.
Vēl viena lieta, kas novedīs pie darbinieku skaita samazināšanās kā VK, tā visā valsts pārvaldē, ir projekta "Tiesību aktu portāls" īstenošana. "Šobrīd gan ministrijām, gan VK tiesību aktu izstrādē ir jāveic diezgan daudz birokrātisku darbību - sagatavošana, aprite, nosūtīšana, publiskošana. Taču mēs divu gadu laiku izstrādāsim jaunu risinājumu, kā efektivizēt šos procesus," atzīmēja VK direktors un piebilda, ka tas atbilstoši pašreizējiem aprēķiniem būs liels ieguvums attiecībā uz nodarbināto skaitu gan VK, gan pārējā valsts pārvaldē. Paredzētais personāla resursu samazinājums līdz ar "Tiesību aktu portāla" projekta īstenošanu visā valsts pārvaldē gadā ir 673 cilvēkmēneši, kas nozīmē apmēram 56 nodarbinātos.
Citskovskis arī informēja, ka no 1.janvāra VK grāmatvedību veic Valsts kase. Trīs mēnešu laikā paredzēts izvērtēt šī pilotprojekta rezultātus un kopā ar Valsts kasi informēt pārējās ministrijas par secinājumiem. "Ļoti ceru, ka varēsim pārliecināt pārējo valsts pārvaldi, ka ir jāseko mūsu piemēram," teica VK vadītājs.
Līdz ar grāmatvedības funkciju centralizāciju VK ieskatā krietni uzlabotos šī sektora efektivitāte. "Viens praktisks piemērs - valsts pārvaldē viens algu grāmatvedis šobrīd apkalpo vidēji 300 nodarbinātos, taču, strādājot ar tādām pašām programmām kā valsts pārvaldē, valsts kapitālsabiedrībās grāmatvedis apkalpo 1000 nodarbināto. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur ir izveidots atbalsta centrs, kurš nodrošina grāmatvedību visā valsts pārvaldē, šis rādītājs ir 1200-1300. Jāatzīst, ka viņi ir aptuveni septiņus gadus priekšā mums, jo viņi jau krīzes laikā īstenoja atbalsta funkciju centralizāciju. Šī atšķirība ir diezgan milzīga. Turklāt stāsts nav par to, ka mūsu grāmatveži pusi dienas neko nedara. Viņi ir noslogoti, bet viņu darba laiks pazūd liekajās darbībās," klāstīja Citskovskis.
Tostarp viņš atzina, ka būtiska problēma grāmatvedībā ir tā, ka Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm nav tā saucamo elektronisko rēķinu. "Tā gan ir visas valsts neizdarība. Ja ir noteikts standarts un rēķins ir sagatavots strukturētā veidā, datorprogramma to var automātiski nolasīt, attiecīgi atkrīt liekais darbs ar papīru saņemšanu, ievadīšanu datorā, manuālu apstrādi utt. Mūsu problēma ir tā, ka neesam izveidojuši nacionālo standartu, bet drīzumā jau būs Eiropas standarts. To mēs arī gaidām. Taču, ja tas būtu izdarīts pirms pieciem gadiem kā Igaunijā, tad liela daļa cilvēku, kas šobrīd strādā šajā jomā, nebūtu nepieciešami. Igauņu piemērs arī parāda, ka viņi, veicot grāmatvedības centralizācijas reformu, spēja par 39% samazināt nodarbināto skaitu," norādīja VK direktors.
Vienlaikus viņš atzina, ka vienmēr ir viegli dot padomus un mācīt otru, bet grūtākais jebkurā jautājumā ir ieceru realizācija.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets pērnā gada novembrī atbalstīja valsts pārvaldes reformu plānu, paredzot, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%. Paredzēts, ka ministrijas sadarbībā ar VK sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to VK. Tā apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
VK norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6% jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.
p