Komentējot iespējamo karteļa darbību būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: "Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu."
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: "Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs -, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu."
"Veicot aptauju, kurā piedalījās 400 uzņēmēju, tika noskaidrots, ka 47% ir zināmi gadījumi, kad par valsts vai pašvaldību pasūtījuši saņemšanu tikušas dotas dāvanas. 51% norādīja, ka ir informēti par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē. 25% norādīja, ka korupcija ietekmē izvēli konkursos. Tikai 18% norādīja, ka konkursi ir caurskatāmi un godīgi. Atbildot uz jautājumu, vai ir pieļaujami dot kukuli, tikai 11% uzņēmēju atbildēja, ka ne pie kādiem apstākļiem nedotu kukuli," norādīja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Kā tika vēstīts, septembra sākumā tā saucamajā Būvnieku karteļu lietā Konkurences padome sāka izmeklēšanu par apmēram ar simts dažādu būvobjektu saistītu dokumentāciju. Iespējamās nelikumīgās vienošanās savā starpā slēgusi virkne lielāko un zināmāko Latvijas būvuzņēmumu, kā rezultātā nodokļu maksātāji, visticamāk, krietni pārmaksājuši par būvēm, informēja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Jautājums
f
senču ols