Valdība otrdien sāka darbu pie 2019.gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, padome secinājusi, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās valdības ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk, nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi.
Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā, Latvijas budžets 2018.gadā ir izpildīts ar būtisku deficītu, kā arī 2019.gadā budžets tiek plānots ar teju 200 miljonu eiro jeb 0,64% no iekšzemes kopprodukta (IKP) deficītu. Turpretī pārējās Baltijas valstis jau 2018.gadā spēja budžetus veidot ar 0,6% pārpalikumu no IKP, to turpinot arī 2019.gadā - Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija - 0,5% pārpalikumu no IKP.
"Diemžēl savā ziņojumā Finanšu ministrija nav pilnībā atjaunojusi datus par ekonomikas cikla vērtējumu. IKP pieaugot straujāk, nekā prognozēs gatavojot budžeta plānu 2019.gadam, pastiprinās pārkaršanas pazīmes. Strukturālā bilance 2019.gadam ir pasliktinājusies par 0,2 procentpunktiem salīdzinot ar 2018.gada oktobra vērtējumu. Lai nepieļautu strukturālās bilances tālāku pasliktināšanos, būtu jādomā par papildu ieņēmumu pasākumiem vai izdevumu samazinājumiem 62 miljonu eiro apmērā 2019.gadā papildus Ministru kabineta sēdē spriestajam," pauda Fiskālajā disciplīnas padomē.
Padome apstiprina, ka nodokļu reforma ir devusi papildu stimulu ekonomikas augsmei, diemžēl pastiprinot pārkaršanas tendences, un radot būtiskus samazinājumus nodokļu ieņēmumos. Pašlaik valdības vidējā termiņa plāni neuzrāda virzību uz trešdaļu no IKP kā nodokļu iekasējamības mērķi pretstatā tendencēm pārējās Baltijas valstīs.
"Valdība paredz enerģiskus ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, taču pašreiz paredzētā negatīvā fiskālā telpa neļauj novērtēt plānu atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam. Fiskālās disciplīnas padome šonedēļ uzklausīs Finanšu ministrijas informāciju par 2019.gada fiskālo ietvaru un skaidrojumu par nodokļu reformas atbilstību vienreizējo pasākumu statusam un savu slēdzienu ietvers uzraudzības ziņojumā, lai to iesniegtu Saeimā kopā ar valsts budžeta projektu," informēja Fiskālās disciplīnas padomē.
Jau ziņots, ka valdībai šodien pieņemot lēmumus par vairāku pasākumu īstenošanas turpināšanu, 2019.gada fiskālā telpa no iepriekš prognozētajiem mīnus 34 miljoniem eiro ir palielinājusies līdz 44,5 miljoniem eiro
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu šim un turpmākajiem gadiem paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas pēc iepriekšējām aplēsēm veido 31 miljonu eiro.
Tāpat valdība atbalstīja 2019.gadā turpināt virkni fiskāli ietilpīgu pasākumu, kas kopējo fiskālo telpu pasliktināja līdz 44,5 miljoniem eiro. Valdība lēma atvēlēt 7,6 miljonus eiro finanšu noziegumu apkarošanas pasākumiem, 1,5 miljonus eiro reemigrācijas pasākumiem, divus miljonus eiro atbalstam diasporai, bet 200 000 eiro tā dēvēto "čekas maisu" publiskošanai.
Padomdevejs
Laiks apvienot ministrijas
Vienkārši