Tas tādēļ, ka parlaments jebkurā gadījumā ir tas, kas vai nu apstiprina personu amatā vai nē, skaidroja tiesībsargs. "Faktiski ar divu termiņu ierobežojumu viņi ierobežo paši sevi," uzskata Jansons.
Norādīts, ka ir amati, kur šāds ierobežojums ir spēkā, Jansons pauda, ka tad būtu jābūt konsekventiem "Jebkurai valsts amatpersonai tātad faktiski vajadzētu noteikt kaut kādu amata termiņa ierobežojumu," viņš teica.
Tiesībsargs arī sacīja, ka līdzīgām vai tādām pašām institūcijām Eiropas Savienībā ļoti retos gadījumos ir ierobežotas amatpersonu pārvēlēšanas iespējas.
Vaicāts, vai šādam ierosinājumam redz saistību ar savām aktivitātēm, tiesībsargs pauda: "Es vilktu paralēles gan".
Viņš atgādināja, ka pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa šogad jau ir pieņēmusi trīs likumdevējiem nelabvēlīgus spriedumus - par garantētā minimālā ienākuma līmeni, par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un trūcīguma slieksni. Turklāt vēl četri pieteikumi gaida savu izskatīšanu tiesā, tostarp par vecuma un invaliditātes minimālajām pensijām.
"Vēl par burtiski dažiem mēs domājam," viņš atklāja.
Kā ziņots, vairāki "Jaunās vienotības" un "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāti rosina veikt vairākas izmaiņas likumā saistībā ar tiesībsarga apstiprināšanu amatā, tajā skaitā noteikt divu termiņu ierobežojumu tiesībsarga amata ieņemšanai.
Plānots paaugstināt prasības tiesībsarga amata kandidātam, nosakot, ka pretendentam ir jābūt ar maģistra vai tam pielīdzināma grādu. Tāpat paredzēts likumā ierakstīt, ka kandidātam ir jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.
Parlamentārieši norāda, ka likuma grozījumiem sagaidāma pozitīva ietekme, jo tie veicinās tiesībsarga kā nozīmīgas Saeimas vēlētas amatpersonas cilvēktiesību aizsardzības jomā prestižu un vairos sabiedrības uzticību tiesībsarga institūtam.
Saeimai vēl jālemj par šo grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās.